Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Rundāles pils jaunā vadītāja

Aizliegtās literatūras izstāde «Tiks aizliegts»

Nacionālajā bibliotēkā atklāj ceļojošo izstādi «Tiks aizliegts. Baltijas grāmata 1918–1940» 

Latvijā šobrīd grūti iedomāties, ka varētu pastāvēt sabiedrībai nevēlamo autoru un novecojušas literatūras darbu saraksts, kas būtu jāņem vērā visiem par publiskās bibliotēkās un grāmatnīcās pieejamo saturu atbildīgajiem. Trīs Baltijas valstu 20.–30. gadu nacionālās grāmatniecības tradīcijas, kas, padomju okupācijas režīmam sākoties, tika iznīcinātas, izceltas ceļojošā izstādē “Tiks aizliegts. Baltijas grāmata 1918–1940”, kas 1.novembrī tiks atklāta Latvijas Nacionālājā  bibliotēkā. 

Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks, profesors Viesturs Zanders uzsver, ka šī nav padomju laikā aizliegto grāmatu izstāde. Pirmo reizi sabiedrībai dota iespēja iepazīt trīs Baltijas valstu grāmatniecības tradīcijas, kas uzplaukumu piedzīvoja pēc Pirmā pasaules kara. 

“Kārļa Skalbes pasaku eksemplārs, mūsu izstādē skatāms, pateicoties izdevēja Aināra Rozes laipnībai. Aplūkojami arī attēli no “Valters un Rapa” biroja un grāmatnīcas, kas turpat mums zināmajā vietā pie operas atrodas. Te arī retas fotogrāfijas, kas rāda, kā Rainis sadarbībā ar savu ilggadējo izdevēju Ansi Gulbi pieredz savu rakstu iznākšanu 1925. gadā,” skaidro Zanders. 

Viņš stāsta – kad pirmo reizi valstiskuma apstākļos faktiski visām trim Baltijas valstīm radās pilna izglītības sistēma nacionālajā valodā, radās iespēja uz jauniem pamatiem veidot jaunu grāmatniecību.

Grāmatniecības “zelta laikmeta” attīstībai ceļu Baltijas valstīs pārtrauca padomju okupācijas režīms, kura cenzūras uzmanības lokā nonāca jebkas, kas liecināja par neatkarīgas valsts pastāvēšanu. “Novecojušo izdevumu sarakstā” tika iekļautas bērnu grāmatas, profesionāla mācību literatūra un teju visi autori, kuru darbi tika izdoti pirms padomju okupācijas.

“Tā ir vēsturiskās atmiņas vājināšana. Un tā ir nebūt ne tik nevainīga daudzu autoru un viņu radītu tekstu iznīdēšana no dzīvās kultūras aprites. Kad cilvēki tika represēti un viņu mājās tika atrasti šādi izdevumi, to varēja pievienot kā lietisko pierādījumu krimināllietas uzturēšanai,” uzskata Zanders. 

Izstādē aplūkojami arī reti, īpašiem notikumiem veltīti izdevumi, atšķirīgi Baltijas valstu autoru darbu tulkojumi un grāmatas, kas, turpinot Latvijas izdevēju tradīcijas pēc kara, izdotas trimdā. 

Izstāde, kas tapusi, sadarbojoties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nacionālajām bibliotēkām, Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāžu zālē būs skatāma līdz nākamā gada martam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti