Nacionālā bibliotēka: Izdevējdarbības nozarē vērojama lejupslīde, tā var ieilgt

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Latvijas Nacionālā bibliotēka ir apkopojusi Latvijas izdevējdarbības statistiku par 2019. gadu. Paralēli prognozējot 2020. un 2021. gada izdevējdarbības tendences Covid-19 pandēmijas ietekmē un salīdzinot pašreizējo situāciju ar 2007. gadā sākušos globālo finanšu krīzi, LNB pētniece norāda, ka nozarē gaidāma lejupslīde.

“Šobrīd ir grūti precīzi prognozēt Covid-19 pandēmijas iespējamo ietekmi uz izdevējdarbības nozari Latvijā, taču ir skaidrs, ka 2020. gadā būtiski samazināsies Latvijā publicēto izdevumu skaits un to tirāža,” norāda Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) pētniece Elza Ungure. Turklāt, krīzei ieilgstot, 2021. gads var būt vēl grūtāks.

Pētniece atgādina, ka finanšu krīzes vidusposmā, konkrēti – 2009. gadā, grāmatu izdevēju skaits, salīdzinot ar 2008. gadu, samazinājās par 17%, izdoto grāmatu skaits saruka par 21%, bet to tirāža – par 33%.

LNB rīcībā esošie dati par pašreizējo situāciju liecina, ka no šī gada 12. marta, kad valstī tika izsludināts ārkārtas stāvoklis, līdz 30. aprīlim LNB izdevējiem izsniegusi par 32,5% mazāk ISBN numuru nekā tajā pašā periodā 2019. gadā.

Tas nozīmē, ka izdevēji Covid-19 pandēmijas dēļ ir spiesti kļūt piesardzīgāki, tuvākajā laikā plānojot publicēt mazāk izdevumu nekā iepriekš, secina LNB.

LNB arī norāda, ka izdevēju publiski paustā informācija nav motivējoša. Kā norāda Latvijas Grāmatizdevēju asociācija, martā nozarē vidēji vērojams apgrozījuma kritums par 30%, turklāt situācija turpina pasliktināties, tāpēc būtiska nozīme būs ne vien izdevēju spējai pielāgoties esošajai situācijai, bet arī nozarei pieejamajam atbalstam no valsts puses, kā arī tam, cik ilgā laika periodā izdosies pārvarēt pandēmiju un kā pēc tās mainīsies patērētāju uzvedība.

Informācija par izdevējdarbību Latvijā 2019. gadā pieejama LNB krājumā.

KONTEKSTS:

Ārkārtējo situāciju Covid-19 dēļ Latvijā izsludināja 12. martā, kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu, tostarp tika aizliegti visi publiskie pasākumi un ierobežota cilvēku pulcēšanās. 29. martā valdība lēmusi, ka ārpus mājām vienkopus būs ļauts atrasties tikai 2 cilvēkiem vai arī vienas mājsaimniecības locekļiem un jāievēro 2 metru distance. Vēlāk ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, bet ir mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi – atļauta pulcēšanās līdz 25 cilvēku lielām grupām, ievērojot divu metru distanci. 

Lai samazinātu cilvēku pulcēšanos, 24. martā lemts nedēļas nogalēs slēgt tirdzniecības centrus. Netika slēgtas aptiekas un pārtikas veikali, veterināro preču veikali, dārzniecības un būvniecības preču veikali, kā arī optikas veikali. Sākot ar 12. maiju šie ierobežojumi ir atcelti.

No 12. maija pakāpeniski atsāk darboties muzeji, bibliotēkas, privātās kultūrvietas un var notikt nelieli kultūras pasākumi gan iekštelpās, gan ārtelpās. Kultūras iestādēm noteikti dažādi sanitārie protokoli, kas jāievēro, atsākot darbu.

Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tālab valsts mobilizējusi līdzekļus aptuveni 4 miljardu eiro apmērā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti