Ievas Akurateres iedziedātais cikls "Plīvošana ar pilsētu" ar Aivara Hermaņa mūziku 90. gadu vidū daudziem Latvijā bija pirmā satikšanās ar Linarda Tauna dzeju. Pirms tam uz Atmodas viļņa bija klajā nācis arī viņa dzejoļu krājums Ojāra Vācieša sakārtojumā. Padomju laikā savukārt Tauna vārds nekur nefigurēja, jo viņš bija trimdas dzejnieks, modernists, literātu grupas "Elles ķēķis" dalībnieks.
Tauna simtgade šogad atzīmēta jau ar vairākiem notikumiem, un nu tā vainagosies ar viņam veltītu izstādi "Linards Tauns – mūžīgais mākonis", kas ir pirmā tik liela viņam veltītā izstāde.
Kā saka izstādes kuratore Katrīna Kūkoja – mākonis ir metafora, kas viņu ļoti labi raksturo:
"Vispār jau Linarda Tauna dzīve mums ir bijis liels, liels noslēpums, jo liela daļa ir aizvadīta tur tālu, Ņujorkā.
Izstādes nosaukums "Mūžīgais mākonis" ir mūsu vīzija, ka Linards Tauns ir tāds pilnīgi netverams, tāds kā mākonis. Tāds ir arī viņa pirmā dzejoļu krājuma nosaukums "Mūžīgais mākonis". Un tad mēs mēģinājām pa visiem kopā to mākoni atvilināt uz Latviju. Tagad viņš ir šeit nolaidies virs Pulka ielas, kas atrodas vien 20 minūšu attālumā no baznīcas, kur Linards Tauns ir kristīts, tā ka tā ir tāda skaista atgriešanās."
Izstādē pamatā būs apskatāmi rokraksti, manuskripti un fotogrāfijas, jo neviena piemiņas lieta no Tauna nav saglabājusies, toties viņa personību apvij dažādas leģendas un nostāsti, ko arī varēs uzzināt izstādē.
Tā ir sadalīta zonās, kas atbilst Tauna dzīves vietām. Viss sākas ar Ragaciemu, kur viņš dzimis, un Anniņmuižu, kur viņš aizvadījis bērnību kā jaunākais piecu bērnu ģimenē un jaunību.
Katrīna Kūkoja stāsta: "Viņi bieži dodas uz baznīcu, jo vecāki ir ticīgi, un tieši baznīcas ietekme ir pirmā, kas viņu ir pamudinājusi rakstīt. Arī izstādē būs viņa pirmais veikums dzejā, tas balstās uz korāļiem, kas tika dziedāti baznīcā.
Ārkārtīgi krāšņs manuskripts, arī viņa paša ilustrēts. Tas ir šīs izstādes pērle, kas nekur citur nav parādījusies."
Tālāk izstāde izseko Tauna dzīves ceļam uz Vāciju Otrā pasaules kara laikā, kur viņš arī pieņem pseidonīmu "Tauns", jo viņa īstais vārds Arnolds Mikus Bērzs-Bērziņš. Pēc tam jau seko Ņujorkas posms, kas ir nozīmīgākais viņa dzīvē un par kuru arī muzeja krājumā ir visvairāk liecību.
Mākoņa metafora daudzējādā ziņā sasaucas ar Tauna tēlu, arī pat vizuāli, jo fotogrāfijās viņš vienmēr redzams it kā ar vēja mazliet izjauktu frizūru. Ēteriski ir arī viņa atstātie manuskripti, tapuši uz ļoti plāna, gandrīz caurspīdīga papīra. "Tas tiešām ir tik trausls, ka bail turēt rokās. Esmu ārkārtīgi pateicīga mūsu restauratoriem, kuri pieņēma šo izaicinājumu un arī restaurēja šos materiālus, jo tas nebija gluži vienkārši. Viņi gan ne visu man atļāva izstādīt," turpina izstādes kuratore.
Tauna personības atmosfēru raksturo arī izstādes vizuālais tēls, ko veido māksliniece Anna Heinrihsone. Uz telpas sienām viscaur redzami grafiski mākoņi vairākos slāņos, kā arī dzeja, kas rakstīta uz tumšas sienas ar baltu krītu, daudz izmantots pauspapīrs, kas čaukst un plīvo.
Tikai viens stūris ir atšķirīgs, tur Anna Heinrihsone ierīkojusi stilizētu dzejnieka darbistabu vai vientulības saliņu. "Lasot dzeju, tas man bija pašai atklājums par to it kā splīnīgo vieglumu, ka viņš ir tāds melanholisks visu laiku, viņš tiecas uz augšu un tiecas plīvot. Un tad tā lielākā daļa ekspozīcijā mums tāda arī ir – ar tādu plīvošanas sajūtu," stāsta māksliniece. "Bet man gribējās, lai ir arī kaut kas "atsēdināšanai", vai kā lai to nosauc. Tāds stūris, kur ir arī tā sadzīve. Jo, kā es saprotu, tad viņš bija ļoti vientuļš cilvēks ar bailēm savā cellē palikt viens. Un par šo stūri mēs poētiski izstāstīsim. Jā, šī izstāde ir noskaņās balstīta."
Izstādi papildina arī Jēkaba Nīmaņa veidota skaņu ainava, kā arī Linarda Tauna balss ieraksti, ko Katrīna Kūkoja dēvē par savu lielo prieku un atradumu, un izstādes saldo ēdienu.
Vienā ierakstā dzirdama Linarda Tauna saruna ar mākslinieku Augustu Annusu un viņa meitu Annu Annusu, kurā viņi runā arī par savu mākslinieku bohēmu, bet otrajā ierakstā skan dzeja paša Linarda Tauna lasījumā.
Izstāde "Linards Tauns – mūžīgais mākonis" Rakstniecības un mūzikas muzejā būs skatāma no 25. novembra.
