Paziņojot par mūža balvu Leonam Briedim, žūrijas priekšsēdētājs publicists Ilmārs Šlāpins uzsvēra dzejnieka daudzpusīgumu un spēju saglabāt savu stāju un vērtības mūža garumā: "Par mūža balvu spriežot, žūrijā nebija īpašu domstarpību, ka Leonam Briedim tā pienāktos, bet mēs sākām diskusiju - par ko tad tieši? Katram bija savs viedoklis. Mēs varam uzskaitīt praktiski jebko, kas ir saistīts ar grāmatām, ar literatūru. Tā ir gan dzeja, visdažādāko formu - gan tradicionālu, gan novatorisku, tā ir atdzeja un latviešu lasītāju iepazīstināšana ar klasisku un mūsdienu autoru darbiem. Tā ir nesavtīga darbība daudzu gadu garumā arī izdevēja jomā - žurnālu "Grāmata" un "Kentaurs 21" izdošana, darbība "Literatūrā un Mākslā", žurnālā "Jaunās Grāmatas", iepazīstinot latviešu lasītāju ar mūsdienu literatūras svarīgāko tajā brīdī."
Pats Leons Briedis emocionālā runā atzina, ka pašlaik jūtas nonācis, iespējams, savā "ražīgākajā un apskaidrotākajā dzīves un rakstīšanas brīdī": "Jūtos ārkārtīgi pagodināts par šo skaisto un prestižo balvu divu iemeslu dēļ. Latvijas Literatūras gada balva neapšaubāmi ir visaugstākais apbalvojums jebkuram literātam, pēc kura viņš var censties sava mūža gaitā un darbā. Man šī balva ir ārkārtīgi pagodinoša vēl jo vairāk tāpēc, ka to piešķir mani kolēģi. Ļoti grūti ir gūt savu kolēģu, domubiedru iejūtību un sapratni, varbūt pat mīlestību, cieņu. Tāpēc es ārkārtīgi augstu novērtēju man tik negaidīti piešķirto balvu. Ceru, ka ar to manā dzīvē viss vēl tikko tikai sākas."
Speciālbalvu par nozīmīgiem sasniegumiem Latvijas literatūrzinātnē iegūs Eva Eglāja-Kristsone par darbu "Dzelzsgriezēji. Latvijas un Rietumu trimdas rakstnieku kontakti", kuru izdevis Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts.
Nominācijā "Labākais dzejas darbs" izvirzīti Dmitrijs Sumarokovs "Café Europe"; "Orbīta", Inese Zandere "Putna miegā", "Neputns"; Ieva Rupenheite "Nepāriet", "Neputns" un Uldis Bērziņš "Izšūpojušies. Bibliotēka ostmalā", "Neputns".
Uz pērnā gada labākā prozas darba nosaukumu pretendē Arno Jundzes "Putekļi smilšu pulkstenī", "Zvaigzne ABC"; Ingas Ābeles "Klūgu mūks", "Dienas grāmata"; Osvalda Zebra "Gaiļu kalna ēnā", "Dienas grāmata" un Paula Bankovska "18", "Dienas grāmata".
"Labākais oriģinālliteratūras darbs bērniem" tiks izvēlēts starp Ievas Melgalves "Bulta, Zvaigzne un Laī", "Zvaigzne ABC"; Māra Runguļa "Lapsu kalniņa mīklas", "Liels un mazs"; Ingas Gailes "Vai otrā grupa mani dzird?", "Liels un mazs" un Ievas Samauskas "Oliņš Boliņš sēž uz soliņa", "Zvaigzne ABC".
Nominācijā "Labākais ārvalstu literatūras tulkojums latviešu valodā" izvirzīti Daces Meieres tulkojums: Kurcio Malaparte "Nolādētie toskānieši", "Neputns"; Mairas Asares tulkojums: Ļena Eltanga "Akmens kļavas", "Jāņa Rozes apgāds"; Daces Deniņas tulkojums: Gunsteins Bake "Moda un Oda. Romāns par satiksmi", "Mansards" un Jāņa Krastiņa tulkojums: Josefs Škvoreckis "Cilvēka dvēseles inženiera stāsts", "Mansards".
Savukārt nominācijā "Spilgtākā debija literatūrā" sacenšas Ilze Sperga "Dzeiveiba", "Cymuss"; Daina Tabūna "Pirmā reize", "Mansards" un Katrīna Rudzīte "Saulesizplūdums", "Literatūras kombains".
Balvas ieguvējs katrā kategorijā tiks izvēlēts LaLiGaBas ekspertu komisijas aizklātā balsojumā aprīlī. Balvu ieguvēji saņems naudas balvas, kā arī balvas simbolisko veidolu – "LaLiGaBa" lampu, kuras idejas autors ir dizaina studija "MĀJO". Balvas veidola koncepcijas pamatā ir grāmata kā gaismas simbols, tādējādi atklājot literāri augstvērtīgu darbu spēju izgaismot domāšanu, emocijas un sapratni. Balva kā augstākā atzinība par ieguldījumu Latvijas literatūrā reizē kalpo arī kā funkcionāls interjera priekšmets Latvijas literātu mājvietās, gadu gaitā iedzīvinot simbolisku Latvijas literatūras gaismas lauku.
Lai dotu iespēju plašākai publikai iepazīt "LaLiGaBas" nominētos autorus un viņu darbus, 11.aprīlī koka ēku renovācijas centrā "Koka Rīga" notiks "LaLiGaBas" dzejas lasījumi, savukārt 18.aprīlī Rīgas dizaina un mākslas vidusskolas darbnīcās notiks prozas lasījumi. Visi pasākumi būs bez maksas.
Latvijas Literatūras gada balvas ekspertu komisijā 2014.gada literāro veikumu izvērtēja literatūrkritiķis un rakstnieks Guntis Berelis, dzejnieks Aivars Eipurs, dzejnieks un tulkotājs, žurnāla "Latvju Teksti" redaktors Guntars Godiņš, publicists, portāla "satori.lv" redaktors Ilmārs Šlāpins, dzejniece, literatūrzinātniece un literatūras skolotāja Iveta Ratinīka, rakstniece Dace Rukšāne-Ščipčinska, grāmatu dizainere Rūta Briede, dzejnieks Artis Ostups, literatūrzinātniece un literatūras skolotāja Lita Silova.
Latvijas Literatūras gada balvas pasniegšanas ceremonija notiks 24.aprīlī plkst.18 Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā. Pasākums tiešraidē tiks translēts sabiedrisko mediju portālā www.lsm.lv un Latvijas Radio 1.
