Vēstures zinātņu doktors, profesors Harijs Tumans atzīst, ka pētījumu veicis ar ļoti lielu aizrautību un tas vainagojies arī ar vairākiem atklājumiem. Nupat klajā nākušā vērienīgā izdevuma ideja piedzima pirms astoņiem gadiem. Toreiz Vēstures un filozofijas fakultātes mācībspēki bija aicināti sagatavot lekciju par brīvi izvēlētu tēmu, veltītu Latvijas vēsturei. Profesoram Harijam Tumanam, kurš ir antīkās vēstures speciālists, bija ko palauzīt galvu, jo nav tik viegli atrast vielu lekcijai, kas kādu antīku sižetu sasaistītu ar Latvijas vēsturi. Bet tad praksē apstiprinājies teiciens, ka divas galvas gudrākas par vienu, stāsta Harijs Tumans: "Kādu vakaru mēs ar sievu sēdējām pie galda, ēdām vakariņas un apspriedām šo problēmu. Un tad kādā brīdī sieva iesaucās – nu, bet, paklau – paskaties taču uz augšu, pacel acis uz Rīgas namu fasādēm, tu taču redzi, cik daudz tur visādu tēlu – skulptūru, ciļņu ar antīkajiem sižetiem! Un tā bija ģeniāla ideja! Nu, redziet, tas ir stāsts par to, cik labi, ka ir divas galvas. Faktiski tā bija sievas ideja."
Jau nākamajā dienā profesors devās pastaigā ar fotoaparātu pa Rīgas centra ielām, sāka rūpīgi pētīt fasādes, un Rīga pēkšņi viņam atklājās it kā jaunā dimensijā, jo ikdienas skrējienā viņš nebija pamanījis, ka šī simbolu valoda uz namiem ir tik bagātīga un ka antīko tēlu ir tik ļoti daudz. Sekoja rūpīga materiālu vākšana, sistematizēšana un analīze, lekcija sanāca divreiz garāka, bet klausītājus ļoti aizrāva, un tad jau nobrieda arī ideja par grāmatu, kas kopumā tapa aptuveni septiņus gadus.
"Es pats priekš sevis atklāju jaunu Rīgu. Es aizrāvos tiešām. Es īstenībā sapratu, cik kolosāls materiāls mums šeit ir pieejams, kāda fantastiska bagātība, kāds kultūras mantojums, par kura eksistenci mēs pat bieži vien nenojaušam!" uzsver Tumans.
Grāmatas sākumā autors iepazīstina ar antīko tēlu izcelsmi un to ienākšanu Eiropas un arī Rīgas arhitektūrā kopumā. Itālijā un citviet Eiropā šī tradīcija sākās jau 15., 16.gadsimtā, bet Rīgā plašā mērogā antīkie tēli sāka parādīties ar 19. gadsimtu. Īpaši daudz skaistu namu, rotātu ar antīkiem ornamentiem, ciļņiem un skulptūrām, tapa 19. un 20. gadsimta mijā.
Namus būvēja bagātie rīdzinieki, bankas, kredītiestādes, arī skolas, un uz to fasādēm iemūžinātie antīkie tēli aptver ļoti plašu tematisko spektru. No dievu tēliem vispopulārākie ir Hermejs jeb Merkurs, Fortūna un Flora.
Harijs Tumans skaidro: "Bagātie pilsoņi, bankas, protams, sevi tiecās prezentēt ļoti respektabli ar skaistām ēkām un ar dekoriem. Un kāda gan varēja būt galvenā tēma? Labklājība, protams. Nauda. Taču netika attēlotas kaut kādas naudas mucas vai monētas. Bet kas simbolizē labklājību? Grieķu dievs Hermejs jeb romiešu versijā Merkurs. Līdz ar to ļoti bieži fasādēs redzams tieši Hermeja attēls. Tad vēl ļoti populāri ir sižeti ar Fortūnu, kas simbolizē veiksmi. Bieži vien mēs redzam arī šo pāri, tātad, Fortūna un Hermejs. Tad nākamā tēma ir Flora, kas simbolizē ziedēšanu. Labklājība, veiksme, ziedēšana un plauksme – tās ir pašas galvenās tēmas. Turīgie kungi gribēja tādā veidā izpausties un parādīt savus panākumus, tai skaitā arī, piemēram, latviešu uzņēmējs Kristaps Bergs, kuram izdevās izsisties un kuram pēc arhitekta Pēkšēna projekta tika uzcelta grezna un grandioza māja Barona ielas stūrī."
Autors grāmatā arī detalizēti apraksta un analizē piemērus uz konkrētu namu fasādēm. Par vienu no pašiem skaistākajiem Hermeja un Fortūnas pāriem viņš nodēvējis skulptūras, kas rotā tā sauktā Šēfera nama fasādi Doma laukumā 1, tāpat īpašas ievērības cienīga ir arī Augusta Folca darinātā skulptūru grupa uz kādreizējās Rīgas komercbankas ēkas fasādes Doma laukumā 8, kas šobrīd ir Latvijas Radio ēka.
Savukārt autora vērtējumā viskrāšņākās kariatīdes atrodas pie galvenās ieejas ēkā Raiņa bulvārī 23, bet mākslinieciski visaugstvērtīgākie atlanti rotā Nacionālā teātra namu Kronvalda bulvārī 2.
Grāmatā aptverto ēku skaits ir ļoti liels, tāpat kā antīko tēlu daudzveidība, to vidū arī amori, sfinksas, grifi, gorgonas, sirēnas un daudzi citi. Atšifrēt šo tēlu valodu un dalīties savos atklājumos ar citiem – tas bijis Harija Tumana galvenais mērķis: "Svarīgi ir šo tēlu valodu saprast. Lai mēs nelīdzinātos tiem barbariem, kuri iekaroja Romu, skrēja pa ielām, redzēja sev apkārt skulptūras, mozaīkas, gleznas, bet tas viņiem neko nenozīmēja, mākslas valodas viņiem bija sveša. Tā pamazām Roma arī pazuda, kā zināms.
Bieži vien man liekas, ka mēs šodien jau sākam līdzināties tādiem barbariem, kuri vienkārši arī skrien garām mākslai un kura mums paliek nesaprotama, kuru mēs nespējam uztvert. Tieši tādēļ ir vērts apstāties, paskatīties, jo tie taču ir mūsu priekšteči, kas šeit ir dzīvojuši, atstājuši mums šo mantojumu.
Bet, lai to saglabātu, lai par to būtu interese, mums vispirms vajag to saprast. Tas faktiski ir galvenais mērķis manam darbam."
Grāmatā arī uzzināsim kādu autora atklājumu saistībā ar tēliem, kas redzami uz Nacionālās operas nama fasādes, kā arī viņa versiju par to, kāpēc Augusta Folca darināto sieviešu skulptūru tēli ir tik ļoti skaisti.
