Kā atzīst pats autors, filozofijas doktors Raivis Bičevskis – tikko klajā nākusī grāmata apkopo viņa pēdējos desmit gados domāto, redzēto, rakstīto un saprasto. Viņš pats to raksturo kā mēģinājumu noteikt diagnozi sabiedrībai, kura pārāk aizrāvusies ar sevi.
Grāmata ir nopietna lasāmviela, kas prasa pamatīgu iedziļināšanos. Pamatā tā domāta akadēmiskajām aprindām un studentiem, bet pavisam noteikti būs saistoša arī visiem, kuriem interesē dziļāks skats uz modernās sabiedrības attīstības gaitu. Grāmatas autors Raivis Bičevskis skaidro: "Grāmata ir adresēta visiem tiem, kas interesējas gan par lielu sociālpolitisku procesu analīzi, gan arī tiem, kas interesējas par alternatīviem piedāvājumiem, kā dzīvot, kā šodien veidot savu dzīvi un kāda varētu būt mūsu kultūras nākotne."
Grāmata apskata Rietumu sabiedrības attīstību pēdējo divu gadsimtu laikā, sākot no franču revolūcijas līdz mūsdienām. Grāmatas vākam izvēlēta Gustava Klimta gleznas "Medicīna" reprodukcija, un tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, jau Klimts ir viens no modernisma celmlaužiem, kas pārstāv modernās kultūras ilgas un cerības un savos darbos tās izsaka ļoti daudznozīmīgā veidā. Otrkārt, tieši gleznas "Medicīna" izvēle ir atsauce uz modernās sabiedrības ļoti sensitīvo reakciju uz visu, ko tā nav iemācījusies līdz galam kontrolēt un vadīt.
Mūsdienu Rietumu sabiedrībai vēlme kontrolēt visu ir ļoti raksturīga, tā nevēlas pieļaut un atzīt, ka vienmēr pastāvēs arī nekontrolējamas, līdz galam neizzināmas un nevadāmas lietas,
un tieši šāds domāšanas modelis ved moderno sabiedrību strupceļā – uzskata Raivis Bičevskis: "Tas kontroles moments ir ļoti izteikts visdažādākajās jomās. Mūsu sabiedrībā ir drošības kontroles, mums ir apdrošināšanas, mums ir prognozes par ekonomikas attīstību. Visam vajag būt kontrolētam, paredzamam, drošam. Un jo vairāk mēs šādā garā domājam, jo vairāk mēs saskaramies tomēr ar to, ka visu kontrolēt un nodrošināt nekad nevar. Un tad mēs to uztveram ar bailēm. Tā kā tas nebūtu normāli, ka kaut ko nevar kontrolēt.
Jo vairāk mēs domājam kontrolēšanas kategorijās, jo vairāk arī aug bailes no nekontrolējamā.
Tā kā, man šķiet, ka šīs attiecības, kurās ir kontrolējamais un nekontrolējamais – tur ir vajadzīgas izmaiņas. Lai mēs ar pārlieku centību pēc kontrolējamā nevairotu bailes no nekontrolējamā, bet drīzāk mēģinātu rast citus attiecību modeļus ar pasauli."
Autors analītiku apvieno ar vīziju par nākotni, taču ar ļoti skaidru un noteiktu sabiedrības modeļu piedāvāšanu viņš neaizraujas, jo – kā pats atzīst – tas visdrīzāk nozīmētu iekrist jaunās lamatās.
Grāmata, protams, tapa pirms skarbajiem politiskajiem notikumiem pasaulē, bet tajā var atrast arī noderīgus akcentus tieši šim laikam, īpaši nodaļā, kas iepazīstina ar vācu domātāja un rakstnieka Ernsta Jingera personību un filozofisko domu, ko caurvija atziņa, ka pārvarēt bailes – tas ir domāšanas pienākums.
Raivis Bičevskis
"Filozofi mūs mudina, pirmkārt, saglabāt vēsu prātu un pārvarēt instinktīvās bailes, kas, protams, mūs apmeklē tik tiešā konfrontācijā ar karu.
Šīs bailes ir jāpārvar. Un mēs jau redzam, ka arī, piemēram, ukraiņu karavīri šīs bailes sen ir pārvarējuši, un viņi dara to, ko uzskata par savu pienākumu. Tāpat mums ir jārīkojas, darot to, ko mēs katrs uzskatām par savu pienākumu. Viņpus bailēm, viņpus kaislībām un satraukuma. Es domāju – tas būtu cilvēka cienīgi."
Grāmatu raksturo Latvijas mērogam absolūti fenomenāls erudīcijas un domu dziļuma līmenis – tā par jauno izdevumu saka tīmekļa žurnāla "Telos" galvenā redaktore, filoloģijas doktore Agnese Irbe: "Šāda spēja iedziļināties 20. gadsimta dažādos politiskās, sociālās un filozofiskās domas autoros, no kuriem daudzi vārdi Latvijā ir nepazīstami, tā ir reti sastopama un tā ir ļoti jānovērtē. Raivis Bičevskis ir arī ļoti pārdomājis to, ko viņš raksta. Viņš ir meklējis un atradis savu izteiksmes veidu, savu stilu, kurā analītiskais, atsvešinātais skatījums mijas ar personisko, vietumis emocionāli iekrāsoto skatījumu, arī ar komentāriem. Un tas ir stils, no kura var daudz mācīties. Es ļoti priecājos, ka Latvijā ir šāda līmeņa, šāda dziļuma un arī šādas nonkonformistiskas pozīcijas domātāji ar savu skatījumu un ar savu vārdu."
Raivja Bičevska grāmata "Sabiedrība bez pasaules" ir ļoti apjomīga, ļoti bieza, un tā dod iespēju uz modernā laikmeta filozofiju paraudzīties jaunā gaismā.
