Māris Salējs: Mani dzejoļi man ir kā nenoganāms medūzu bars

Viens no iemesliem, kāpēc starp otrā un trešā dzejas krājuma iznākšanu bijis 12 gadu pārtraukums, ir paškritika, kā arī tas, ka pašam savi dzejoļi ir kā tāds nenoganāms medūzu bars, norāda dzejnieks, atdzejotājs un literatūrzinātnieks Māris Salējs.

Māris Salējs aprīļa sākumā piedzīvoja sava trešā dzejas krājuma „Nedaudz vairāk” iznākšanu apgādā „Mansards”. Kā dzejnieks līdz tam nonāca?

„Starp pirmo un otro krājumu bija divi gadi. Un savukārt šis krājums, jā, viņš ir nācis, var teikt, diezgan grūti ne tādēļ, ka nebūtu tapuši dzejoļi. Dzejoļi ir tapuši, kā izrādās, ļoti daudz. Piektdien, [krājuma] atklāšanā Kārlis Vērdiņš teica, ka tie esot kāds pustūkstotis dzejoļu, kas man pašam bija pārsteigums,” stāsta dzejnieks.

Visus gadus kopš iepriekšējā krājuma „Mana politika”, kurš iznāca 2001. gadā, Māris Salējs mēģinājis lēnām sakārtot savu dzeju, taču, kā atzīst pats dzejnieks, viņš varot kopainās redzēt citu autoru dzejoļus un varot mēģināt palīdzēt tos sakārtot, bet pats savējos Salējs nespējot redzēt kādā lielākā kopainā.

„Tie man ir kā kāds milzīgs blāķis jeb kā tāds nenoganāms medūzu bars,” dzejiski atzīst Māris Salējs. „Pēc tādiem vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem apmēram pirms diviem gadiem Kārlis [Vērdiņš], viņš ir arī mans kolēģis Literatūras, folkloras un mākslas institūtā, jautāja: „Kā ir ar grāmatu? Vai jau drīz būs?” Tad es pateicu situāciju. Tad viņš teica, lai dodot visus dzejoļus, kas nu ir. Un apmēram pēc pusgada viņš man iedeva sakārtotu manuskriptu. Es to manuskriptu vēl uz gadu nogrūdu plauktā, jo bija visādi citādi darbi, arī jāpabeidz doktorantūra un jāraksta monogrāfija par Uldi Bērziņu.”

Tomēr pēc gada Māris Salējs ir sadūšojies izvilkt manuskriptu un to izlasīt.

„Jā, kā par brīnumu ir krājums,” pēc atkārtotas manuskripta izlasīšanas sapratis dzejnieks.

Māris Salējs dzimis 1971. gadā. Beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu, Latvijas Mākslas akadēmijas tekstilmākslas nodaļu, LU Sociālo zinātņu fakultātes Bibliotēkzinātnes un informācijas maģistrantūru un Humanitāro zinātņu fakultātes literatūrzinātnes doktorantūru. Divu dzejoļu krājumu – „Māmiņ, es redzēju dziesmu” (1999) un „Mana politika” (2001, Annas Dagdas godalga) – autors. Sarakstījis monogrāfiju „Uldis Bērziņš. Dzīve un laiktelpas poētika” (2011, Literatūras gada balva, speciālbalvu kategorija). Iztulkojis poļu dzejnieka, Nobela prēmijas laureāta Česlava Miloša autobiogrāfisko eseju grāmatu „Dzimtā Eiropa” (2011).

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti