Kultūra

Ceturtdien – pirmizrāde dokumentālajai filmai par Noras Bumbieres dzīvi

Kultūra

Aivars Gudrais jubileju svin ar CD un koncerttūri "Dvēseles 6 stīgas"

LNB atklās Marinas Kosteņeckas un Georga Stražnova grāmatu "Mans XX gadsimts"

Marina Kosteņecka un Georgs Stražnovs publicē grāmatu – dāvanu Latvijas simtgadei

Marinas Kosteņeckas un Georgija Stražnova grāmata “Mans XX gadsimts” (“Мой ХХ век”) sarakstīta neparastā žanrā – kā divu laikabiedru sarunas programmā “Skype” par 20.gadsimta otrās puses vēsturi, kas skatīta caur personiskās pieredzes prizmu.

"Mans XX gadsimts" ir kā abu autoru – etnisko krievu – dāvana Latvijas simtgadei. Tā arī tapusi par abu privātajiem līdzekļiem.

Grāmatas atvēršana notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, 19.aprīlī, plkst.18.00.

Marina Kosteņecka stāsta:

“Pamatā tā ir grāmata par notikumiem no 1989.līdz 1991.gadam un cīņu par Latvijas neatkarību Maskavā, Kremlī.

Šādas tādas lietas, kuras tauta vēl nezina, ko mēs Maskavā darījām, būdami PSRS tautas deputāti”.

Jautāta, kādu viņa redz Latviju šodien, rakstniece atzīst, ka viņai visvairāk sāp Latvijas cilvēku tik masveidīgā aizbraukšana no savas zemes: “Man tas ļoti sāp, jo mēs cīnījāmies par Latvijas neatkarību, bet tagad izrādās, ka pašiem latviešiem tā it kā pat nav vajadzīga, jo viņi tik masveidīgi brauc prom. Tas murgainākajos sapņos mums toreiz nerādījās.

Es ļoti ceru, ka tas process reiz apstāsies, un es ļoti priecājos par tiem cilvēkiem, kas, teiksim, sanāk 11.novembrī krastmalā un aizdedzina svecītes, nāk ar bērniem.

Tad es redzu latviešu tautu, ka tā vēl šeit ir, un manī tad atkal iedegas cerību svecīte, ka ir tomēr cilvēki, kas Latviju nekad nepametīs, ka ir cilvēki, kas savu zemi patiesi mīl.

Kad es redzu tos tūkstošus svecīšu, tad es saprotu, ka mēs ne velti cīnījāmies.

Katrā ziņā es nevienu mirkli nenožēloju, ka es cīnījos par Latvijas neatkarību, ka Latvija šodien ir brīva un vairs nav tās impērijas sastāvā. Tas nu ir viennozīmīgi”.

Grāmatas atvēršanas pasākumā ceturtdien tiks lasītas arī savulaik Latvijas cilvēku viņai sūtītās atbalsta vēstules, kam būs veltīta Marina Kosteņeckas nākamā grāmata.

Jaunās, topošās grāmatas uzmanības centrā būs unikāls mantojums – Latvijas cilvēku atbalsta vēstules rakstniecei Atmodas gados.

Rakstnieces mājīgajā dzīvoklī ir plaukts, kurā, cita pie citas cieši sarindotas, stāv krāsainas mapes. Tas ir viņai savulaik rakstīto vēstuļu arhīvs, ko rakstniece rūpīgi sakārtojusi un sanumurējusi. Šīs vēstules būs viela viņas topošajai grāmatai.

Marina Kosteņecka stāsta, ka viņas arhīvā ir ap trijiem tūkstošiem vēstuļu, kas sakārtotas piecdesmit četrās mapēs: “Tā ir tiešām tāda bagātība, kuru man neviens nevar atņemt. Jo tas ir tiešais tilts ar tautu. Un sevišķi atmodas laikā tās vēstules bija ļoti emocionālas. Un tās nāca gan no latviešiem, gan krieviem.”

Atbalstošās un mīlestības pārpilnās vēstules rakstniecei savulaik deva spēku izturēt nomelnojošo Interfrontes kampaņu pret viņu, un Kosteņecka tika ievēlēta PSRS Augstākajā padomē, kur ļoti dedzīgi cīnījās par Latvijas neatkarību:

Marina Kosteņecka: “Te ir 72 paraksti. Raksta: Sveicināta, Marina! Jūsu misija ir ļoti grūta, bet bezgala vajadzīga mums visiem. Nosodām apvainojumus, kas vērsti pret jums un jūsu tēvu.”

Marina Kosteņecka lasa vienu no vēstulēm, kurā atbalstu viņai 1989.gadā pauduši vadošā speciālistu konstruktoru biroja darbinieki. Bet vēstules ir ļoti dažādas un rakstītas arī no visdažādākajām Latvijas vietām.

Daudzas no tām ļoti skaistā, bagātā latviešu valodā, kas mūsdienu īsziņu laikmetā šķiet jau gluži īpaša vērtība pati par sevi.

Kosteņecka uzskata, ka tas ir mantojums, ar ko viņai pienākums dalīties, tāpēc top grāmata, kurā apkopotās vēstules būs papildinātas ar rakstnieces komentāriem:

“Tajās ir arī latviešu tautas dvēsele, tautas dvēseles analīze, kuru es gribu kā liecību atstāt nākamajām paaudzēm. Tad, kad man ir grūti tagad, es nedzeru nervu zāles, es paņemu vienu no mapēm ar vēstulēm, atveru, un viss kārtībā. Okay, Marina, viss ir labi, tauta tevi mīl, un šīs vēstules ir reāli dokumenti, tos neviens nevar ne nozagt, ne atņemt,” stāsta rakstniece.

Marina Kosteņecka studējusi Rīgas Medicīnas institūtā, tomēr īstenais aicinājums bijis literatūra, tādēļ devusies mācīties uz Maksima Gorkija Literatūras institūtu Maskavā. Kopš 1975. gada Latvijas PSR, vēlāk Latvijas Rakstnieku savienības biedre. Strādājusi  žurnāla “Даугава” (“Daugava”) redakcijā. Marina Kosteņecka ir viens no Atmodas laika populārākajiem cilvēkiem, cīnoties par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu. Bijusi Latvijas Tautas frontes domes un valdes locekle, PSRS Tautas deputāte. Vadījusi Latvijas Radio populāro autorprogrammu krievu valodā “Домская площадь” (“Doma laukums”). Atzīta par Latvijas Radio balsi un apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Marinas Kosteņeckas sarakstītās grāmatas: “Завтра на рассвете” (“Rīt gaismai austot”, 1976, Maskavā), “Долгие-долгие километры” (“Ilgie ilgie kilometri”, 1976, Novosibirskā), “Далеко от Мексиканского залива” (“Tālu no Meksikas līča”, 1984, Maskavā), “На златом крыльце сидели” (“Uz zelta lieveņa sēdēja”, 1984, Rīgā) un citas. Kopumā izdotas vairāk nekā desmit grāmatas krievu valodā, pārtulkotas un izdotas latviešu, čehu un slovāku valodās.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas un LNB Atbalsta biedrības rīkotajā grāmatas atvēršanas pasākumā tiks lasītas Marinai Kosteņeckai savulaik sūtītās atmodas kustības dalībnieku un radio klausītāju vēstules, kopskaitā saņemtas aptuveni 3000. No tām rakstniece izvēlēsies sev nozīmīgākās, kas spilgtāk atklāj tā laika emocijas, sajūtas un garu.

 

Saistītie raksti
Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti