Margita Gailīte: Visgrūtāk būtu tulkot latviešu tautasdziesmas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

"Visgrūtākais, ko tulkot, ir tautasdziesmas. Tas nav iespējams, jo mēs paši saprotam tās daudz dziļāk, nekā vienalga kādā valodā vārdi spēj to izteikt," saka dzejniece, tulkotāja un atdzejotāja Margita Gailīte. Viņas jubilejā 19.jūlijā Mazirbē notiks literārie lasījumi, kuros piedalīsies gan Margitas Gailītes atdzejotie latviešu autori, gan viņa pati.

Margitu Gailīti vislabāk pazīst tie latviešu dzejnieki un rakstnieki, kuriem laimējies ar saviem darbiem iegūt viņas labvēlību. Margita Gailīte no Kanādas ieradās Latvijā pirms 16 gadiem, lai Kanādas valdības uzdevumā tulkotu angliski Latvijas likumus, bet vēlāk viņa izvēlējās angliskot latviešu dzejnieku un rakstnieku tekstus.

Par savu darbu Latvijas labā Margita Gailīte ir saņēmusi Triju Zvaigžņu ordeni. Literatūras gada balvas ceremonijā šī gada pavasarī viņa saņēma īpašo Latvijas Literatūras centra balvu par Noras Ikstenas "Dzīves stāstu" tulkojumu.

Margita Gailīte tulkojusi Knuta Skujenieka, Māras Zālītes, Edvīna Raupa, Imanta Ziedoņa dzeju, sastādījusi trimdas rakstnieku dzejas antoloģiju "Tilti", angliski lasāms arī Māra Putniņa romāns bērniem "Mežonīgie pīrāgi".

Latvijas Literatūras centra direktors Jānis Oga saka: "Margita Gailīte ir brīnums latviešu literatūrā un latviešu literatūras popularizēšanas ainā, jo te kopā savijas viņas pašas dzīves pieredze, darba pieredze, kas ir vesela romāna vērta. Viņa ir izvērtusies ne vien par vienu no visspožākajām latviešu tulkotājām angļu valodā, bet arī par kultūras vēstnesi un literāro aģenti."

Kanādā Margita Gailīte nodibinājusi labas attiecības ar apgāda "Guernica" vadītāju Maiklu Mirollu un panākusi, ka latviešu rakstnieki dodas ar lasījumiem uz lielāko Kanādas literāro festivālu "Blue Metropolis", gan arī to, ka Maikls Mirolls, kurš pats ir rakstnieks, ir viesojies Latvijā, izdevniecībā "Dienas grāmata" iznācis arī Mirolla romāns "Berlīne".

"Šī darbība, ko pārstāv Margita, ietver visus kultūras procesus, arī sabiedriskās attiecības un siltas draudzības saites, kas nodibinātas gan ar rakstniekiem, gan ar izdevējiem," norāda Oga.

Es esmu ļoti pateicīga, ka mums bija šīs divas kultūras - angļu un latviešu. Mūsu pasaule bija bagātāka," teic Margita Gailīte.

Jautāta, vai viņai pirmā valoda ir angļu valoda, Margita Gailīte saka: "Dažas lietas emocionāli daudz labāk saprotu latviski. Ir daudzas lietas, ko es labāk saprotu latviski, kas ir no bērnu dienām. Man šķiet, es sapņoju arī latviski. Naktī pamostos un runāju latviski."

Margitas Gailītes iepriekšējā mītnes zemē Kanādā viņa atzīta par talantīgu dzejnieci. Latvijā viņas angliski rakstīto dzeju tā pa īstam spēj novērtēt tikai retais, tāpat kā dzejas un prozas tulkojumus no latviešu angļu valodā.

Tulkojums pats ir kā krustvārdu mīkla. Interesantais ir, kā tu spēj pārcelt kaut ko uz otru valodu. Latviešu valoda un angļu valoda ir diezgan atšķirīgas, piemēram, "tu" neeksistē angļu valodā. Tas tika pazaudēts, man šķiet, 17.gadsimtā. Deminutīvs neeksistē, piemēram, nevar pateikt "mājiņa". "Kaķīša dzirnavas" būtu ļoti grūti iztulkot. Būtu jāpiemeklē citi mīlinoši vārdi," tulkošanas nianses atklāj Margita Gailīte.

Margita Gailīte angliski atdzejojusi arī Liānas Langas rakstīto. Abas esot labi sapratušās. "Ar Margitu strādāt ir ļoti interesanti, jo viņa ir dzejniece, saprot dzeju. Atdzejošanas process ir ļoti sarežģīts. Viņa tam pieiet ļoti fundamentāli. Manā gadījumā tie bija stundām ilgi tikšanās brīži, kad, ja vien Margitai ir kaut mazākā neskaidrība par kādu metaforu, mēs to pārspriežam un tikai pēc tam top gala tulkojums. Strādāt ar Margitu Gailīti man vienmēr ir bijis ļoti liels prieks," saka Liāna Langa.

Langa uzsver: "Tas, ka Margita Gailīte angļu mēlē ir pārcēlusi Edvīnu Raupu, man šķiet, ka viņa paveikusi neiespējamo misiju."

Pati atdzejotāja saka: "Tas ir tā - vai mēs saprotamies - tu un es, nevis - vai tā dzeja ir pārnesta. Daļēji arī pašam jābūt dzejniekam, jo tev ir jājūt tā cilvēka balss un spēja izteikties ar dzejisku noskaņu."

19.jūlijā plkst.12 Mazirbes Lībiešu tautas namā notiks Margitas Gailītes jubilejas literārie lasījumi, kuros piedalīsies pati gaviļniece, kā arī Astrīde Ivaska, Māra Zālīte, Liāna Langa, Edvīns Raups, Jānis Rokpelnis un Nora Ikstena. Literāros lasījumus vadīs Latvijas Literatūras centra direktors Jānis Oga.

"Mazirbē notiks literārie lasījumi par godu Margitai. Darbus lasīs tie rakstnieki, kuru dzejoļus vai prozas darbus Margita Gailīte ir tulkojusi angļu valodā. Bet viņi lasīs latviski. Esmu ļoti priecīgs, ka Margita ir piekritusi lasīt savus dzejoļus - tie būs gan angliski, gan atdzejojumos latviski, gan arī daži dzejoļi, ko Margita ir sarakstījusi latviešu valodā," stāsta Oga.

Pasākumā būs arī muzikāli pārsteigumi - uzstāsies meiteņu grupa "Homo Ludens". Gaidāms arī pirmatskaņojums "Es runāt gribu tik klusi" ar Māras Zālītes vārdiem.

"Mazirbe ir Margitas atpūtas vieta, tur atrodas viņas vasaras māja. Manuprāt, tieši tajā lībiešu krastā meža ielokā Margita gūst spēku, kas ir nepieciešams latviešu literatūras tulkošanai," saka Jānis Oga.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti