Ievadot dzejnieka jubilejas gadu, klajā nākusi viņa lirikas izlase „Stikla saksofonists”, ko sastādījusi dzejnieka dzīvesbiedre Ieva Čaklā.
Lirikas izlasei pievienoti divi kompaktdiski. Pirmajā iekļauti paša Māra Čaklā dzejas lasījumi, ko viņš savulaik ierakstījis Latvijas Radio. Otrajā - oriģinālmūzika no kinofilmas „Elpojiet dziļi!”.
„Viņš nebija stikla pūtējs
Viņš bija stikla saksofonists” -
Tā savu dzejoli „Pārvērtības” uzsāk Māris Čaklais. Viņa dzīvesbiedre Ieva Čaklā uzskata, ka jēdziens stikla saksofonists ļoti precīzi atbilst paša dzejnieka būtībai, tādēļ tikko klajā nākušais dzejas un mūzikas albums nodēvēts tieši tā:
„Viņš ārēji varēja būt šerps un raupjš, bet iekšēji viņš bija ļoti trausls. Laika gaitā viņš it kā bija uzaudzējis biezu ādu, bet savā iekšējā būtībā viņš tiešām bija tāds stikla saksofonists. Es, piemēram, domāju, ka šodienas situāciju, kāda ir Latvijā, viņam izturēt būtu ļoti grūti,” par Māri Čaklo saka Ieva Čaklā.
Cik ļoti par Latviju dzejniekam dega sirds - Čaklās sastādītā izlase tam ir spilgts apliecinājums. Tajā iekļauti dzejoļi no Latvijas Radio paša autora lasījumā, ierakstīti no 1970. gadu sākuma līdz 1990.gadu nogalei. „Ļoti svarīga viņa dzejā ir Latvijas tēma, un tā šodien skan tik ļoti aktuāli, it kā tie dzejoļi nebūtu rakstīti pirms desmit un vairāk gadiem, bet šodien, par šodienas situāciju,” saka Ieva Čaklā.
Mārim Čaklajam ir arī ļoti skaista mīlestības dzeja, un arī par to atgādinās albums „Stikla saksofonists”.
Vaicāta, kā tapa Māra Čaklā mīlestības dzeja, Ieva Čaklā atsmej, ka tā parasti sakņojās praksē. „Nu katrai meitenei pa kādai dzejoļu kopai… Un viņš visu laiku bija iemīlējies”,” saka Ieva Čaklā.
Līdzās dzejoļiem paša autora lasījumā albumu „Stikla saksofonists” veido arī disks ar oriģinālmūziku no Rolanda Kalniņa filmas „Četri balti krekli”. Visbiežāk šīs dziesmas dzirdētas grupas „menuets” izpildījumā, bet oriģinālajā versijā tās dzied aktieri Līga Liepiņa, Pauls Butkevičs un Juris Strenga.
Māra Čaklā dzejoļi sākotnēji nav tapuši filmai, bet gan Gunāra Priedes lugas „Trīspadsmitā” iestudējumam Jaunatnes teātrī. „Pirmo mūziku šiem dzejoļiem sarakstīja Ģederts Ramans un tad jau drīz sāka pārveidot šo lugu scenārijā un notika konkurss par mūziku, kurā uzvarēja Imants Kalniņš. Mārim patika šīs dziesmas. Kad Imantdienās tās dziedāja, viņam asaras šķīda uz visām pusēm. Viņš jau ļoti emocionāls bija,” saka Ieva.
Māris Čaklais dzeju rakstījis no rītiem, visražīgāk viņam veicies, kad bijis viens pats. Savā uzrakstītajā vienmēr dalījies ar savu dzīvesbiedri. „Viņš man lasīja tos pirmajai - pa telefonu un visādi. Reizēm, kad es sacīju, ka ir labi, viņš man neticēja, bet, kad kāds cits to pašu pateica, tad to pieņēma par patiesību. Es viņam pārrakstīju tos dzejoļus, tad viņš vēl laboja, pārsvarā īsināja. Bija reizes, kad no 24 pantu dzejoļa palika četras rindiņas. Reizēm no rīta viņš, piemēram, skuvās un klausījās radio. Kaut kas viņu nokaitināja, viņš aizskrēja kaut ko pierakstīja, un pēc tam par to uzrakstīja dzejoli,” atminas Ieva Čaklā.
Tikko klajā nākusi lirikas izlase „Stikla saksofonists” interesanta arī to, ka Māra Čaklā balss tajā dzirdama dažādos laika posmos, savu dzeju viņš vienmēr lasījis lieliski, taču ļoti labi var novērtēt, ka balss īpašu spēku ieguvusi pēc 90.tā gada, kad dzejnieks sāka strādāt radio „Brīvā Eiropa”.
