Libreta autore Andra Manfelde atklāj, ka Lieldienas viņai ir vissvarīgākie svētki gadā: „Es vienu gadu Lieldienās sapratu, ka Kristus kāpj nevis kaut kādā mistiskā ellē, kur ir Ādams un Ieva un varbūt kāds laupītājs, bet kur esmu es. Viņš nāk pakaļ man. Un kopš tā laika šī atziņa Lieldienās man katru gadu nāk līdzi. Tā, manuprāt, ir lielākā revolūcija, kas kaut kādā mistiskā plānā ir notikusi. Tikai tās dēļ ir iespējama mana dzīve, tikai tāpēc es varu elpot un būt.”
Rakstniece saka, ka viņai elle nav jāiztēlojas, viņa to zina. „Es to piedzīvoju nu jau pirms 21 gada. Tas bija smirdīgs pritons, kur notika šis brīnums. Nevis kādā skaistā vietā, bet tieši visriebīgākajā, vissmagākajā, visneiespējamākajā, visattālinātākajā. Un, ja tas notika ar mani, esmu pārliecināta, ka arī ar citiem tā var būt.”
„Ar katru gadu mums arvien vairāk „uzbrūk” Ziemassvētku vecīši un Lieldienu olas, vārdu sakot, viss, ko var nopirkt. Bet tas būtiskais līdz ar to attālinās. Jo mēs paši kļūstam skaļāki, jo tas noslēpums kļūst grūtāk sadzirdams. Bet noslēpumu var dzirdēt tikai lielā klusumā. Es novēlu cilvēkiem ieklausīties, jo Kristus Augšāmcelšanās svētki ir Kunga garāmiešanas svētki, un ja nu Viņš gar manām durvīm iet… Vai jūsējām… To nekad nevar zināt, jo Dievs nerīkojas pēc mums saprotamiem plāniem vai noteikumiem,” saka Manfelde.
