„Andrusa teksti noteikti ir tulkotāju prieks un laime, jo tur ir ko darīt un varbūt manā gadījumā - tas tā nodrāzti skan - viņa tekstuālā asinsrite kaut kā saskan ar manējo, un man ir ļoti viegli ar viņa tekstiem strādāt. Man iet no rokas. Viņš runā tādā leksikā, kādā es runāju, kura man galvā automātiski izlec,” atzīst tulkotāja, skaidrojot, ka daudz strādā ar vārdnīcām visos tulkojumos, taču Kivirehka gadījumā „teksta pretestība ir ļoti maza”.
Tāpat tulkotāja norāda, ka Kivirehts ir sociāli aktīvs rakstnieks un reizēm no sirds cīnās pret lietām, kas viņam krīt uz nerviem Igaunijas sabiedrībā, ekonomikā un politikā.
Viņš nav nekāds maigais jēriņš,” uzsver Grīnberga.
Raksturojot Kivirehka literāro paņēmienu, Maina Grīnberga stāsta, ka rakstnieks bieži izmanto kādu jocīgu frazeoloģisku vienību, piemēram, stāstā „Bērns un vista” izmantots igauņu izteiciens „bērnam ir brīv runāt, kad vista čurā”.
„Uz šī principa ir diezgan daudz viņa stāstu uzbūvēti. Tas ir tik forši, ka cilvēks spēj ieraudzīt kaut kādas jocīgas lietas ikdienā un tik talantīgi, ar tādu fantāziju par to uzrakstīt,” priecājas Grīnberga. „Tā ir viena no viņa absolūti stiprajām pusēm.”
Kā ziņots, igauņu rakstnieks Andruss Kivirehks šonedēļ ieradās Rīgā, lai piedalītos stāstu krājuma „Skaistais dzīvnieks” atvēršanas svētkos. Bez tam Kivirehks kļuvis par pirmo ārvalstu autoru, kuram divas reizes piešķirta Starptautiskā Baltijas jūras reģiona Jāņa Baltvilka balva bērnu literatūrā un grāmatu mākslā.
Balva igauņu rakstniekam piešķirta par latviski izdoto stāstu krājumu "Kaka un pavasaris" (Liels un mazs, 2012). Pirmoreiz Andruss Kivirehks šo starptautisko literāro godalgu saņēma 2011.gadā par grāmatu "Lote no izgudrotāju ciema" (Zvaigzne ABC, 2011).
