Grāmatas prezentāciju rīkoja Lugano pilsētas Vēstures arhīvs kopā ar biedrību «Latvija – Šveice» un Itālijas un itāļu Šveices latviešu biedrību (ALISI).
Grāmatu vācu, franču un itāļu valodās tulkojuši Valdis Bisenieks, Federika Alziati un Nikolass Auzanē. Grāmatas prezentācijā piedalījās ap 100 cilvēku: gan no Tičīno kantona, gan Cīrihes un Bāzeles, Milānas, Triestes, Zagrebas un Rīgas.
Pirms oficiālās daļas jaundibinātais Milānas latviešu koris pieskandināja visu Kastaņolu, pie Raiņa pieminekļa dziedot dziesmas ar Raiņa vārdiem. Kā piebilda kora viesdiriģente no Latvijas Ilze Atardo: "Cilvēki nemaz nezina, cik daudzu skaistu un pazīstamu dziesmu vārdu autors ir Rainis."
Pasākumu atklāja Lugano pilsētas mērs Marko Borradori un Raiņa un Aspazijas muzeja direktors Antonio Džili.
Par Kastaņolas nozīmi Raiņa izaugšanā no revolucionāra par dzejnieku stāstīja Vita Matīsa. Raiņa pētniece Gundega Grīnuma atklāja aizraujošus faktus par to, ar kādiem paņēmieniem Rainis un Aspazija, tikko ieradušies Kastaņolā, apguva itāļu valodu. Savukārt dzejnieks un literatūrkritiķis Pietro Montorfani iepazīstināja ar pašu darbu un tā tulkojumu tapšanu.
Rainis un Aspazija trimdā Kastaņolā pavadīja 14 gadus, Rainis šo vietu ļoti iemīlēja un dēvēja par savas dvēseles oāzi. Atmiņu krājums par Kastaņolu atsevišķā grāmatā izdots 1928. gadā. Tā kā grāmata kļuva par retumu, 2012.gadā klajā nāca jauns tās izdevums.
