Kultūras rondo

Rīgā varēs aplūkot holandiešu un flāmu 16.–17. gs. gleznas uz ozolkoka paneļiem

Kultūras rondo

Noslēgusies romānu sērija "Mēs. Latvija. XX gadsimts". Gaidas, emocijas un pārdomas

Lubānas novada "Dārziņos" norisināsies Dzejas dienas Broņislavās

Lubānas novada «Dārziņos» atklās Broņislavas Martuževas dzejas klēti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

26. augustā Lubānas "Dārziņos” pulcēsies cilvēki uz nu jau tradicionālajām Dzejas dienām Broņislavās, kas šogad būs īpašs notikums, jo atklās arī  Broņislavas Martuževas dzejas klēti.

"Broņislava Martuževa ir tāds Latvijas tīrradnis, par kuru ir vērts runāt un ko vajag pagodināt un pieminēt. Jau trešo gadu Lubānas novads 26. augustā, Broņislavās, svin Dzejas dienas,” Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo” stāsta fonda "Rakstītāja” valdes priekšsēdētāja Anna Egliena.

"Šogad tas jauki sakrīt, ka tiek īstenots projekts "Broņislavas Martuževas dzejas klēts”. Tas radās tāpēc, ka Broņislava negribēja, ka viņas mājās tiktu rīkots muzejs. Uz jautājumu, ko drīkstam darīt, teica – pienāks laiks, pati zināsi,” turpina Egliena.

Projektu fonds īsteno kopā ar Lubānas novada pašvaldību.  Broņislavas Martuževas pēdējā dzīvesvietā rekonstruēta “Dārziņu” māju senā klēts. Projektu izstrādājis arhitekts Juris Moris, kura vectēvs pirms kara būvējis "Dārziņu” māju un klēti.

Egliena atklāj, ka klētī arī tiek veidoti apcirkņi, bet tie ir dzejas apcirkņi.

Ar Latgales Kultūras programmas atbalstu restaurēta Broņislavas Martuževas mātes pūralāde, ar Vidzemes kultūras programmas atbalstu scenogrāfs Ivars Noviks veido klētiņas saturisko iekārtojumu.

"Nebūs daudz oriģinālmateriālu, būs daži īsti, ļoti īpaši eksponāti,” norāda Egliena.

"Tas būs finiera čemodāns, ar kādu Broņislava atgriezās no Sibīrijas. 50. gadu vidū un otrā pusē daudzi Latvijā ar tādiem staigāja. Tad Broņislavas mātes austais lielais lakats, kas mātei bija līdzi viņas apcietinājumā.”

Šāds lakats bijis arī Broņislavai Martuževai, "bet viņa savu notērēja Sibīrijā, vilka ārā diegus, lai lāpītu zeķes, vai arī kaut ko vajadzēja šūt. Tas nav saglabājies,” skaidro Egliena.

Vēl klētiņā būs izvietots Broņislavas Martuževas akordeons, kuru restaurējis Gunārs Igaunis.

"Tas būs novietots tā, ka katrs, kurš prot spēlēt, drīkst to paņemt un uzspēlēt,” bilst Egliena.

26.augustā Lubānas novada "Dārziņos" Broņislavas Martuževas dzejas klēts atklāšana aizsāksies pulksten 15 ar pasākumu "Šķiritēs, zūsu pulki”, kas būs Broņislavas dienas ieskandināšana, folkloras kopu un kapellu sadziedāšanās un saspēle, izdziedot B. Martuževas dziesmas. Tad sekos izsole pulksten 16, kuru vadīs Valdis Lūriņš, un pēc pusstundas dzejas klēts iesvētības, ko vadīs priesteri Andrejs Kazakevičs un Rihards Rasnacis, un klēts apcirkņu vērtību daudzinājums.

Pasākumā piedalīsies Bērzpils folkloras kopa “Saivenis”, folkloras kopa “Lubāna”, Lubānas lauku kapela “Meldiņš”, Lubānas jauktais vokālais ansamblis “Naktsputni”, Meirānu tradīciju kopa “Sietiņš”, Miķelis Gruzītis, režisors Valdis Lūriņš, Latvijas Nacionālā teātra aktrise Dace Bonāte, Andris Baltacis un solistu apvienība “Jubilāri”, Latvijas Ordeņu brālība.

Tiem, kas jau pēc Broņislavām vēlēsies apmeklēt Broņislavas Martuževas dzejas klēti, jāinteresējas Lubānā tūrisma informācijas un matojuma centrā. Fonds "Rakstītāja" aicinas uz pasākumiem arī rudens mēnešos – septembrī, oktobrī un novembrī, katrs no šiem pasākumiem būs veltīts vienam Broņislavas Martuževas dzejolim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti