Kultūras rondo

Iznācis Ināras Kaijas Eglītes pirmais dzejoļu krājums “Kliedziens starp āboliem"

Kultūras rondo

Ar programmu "Avilas Terēzes lūgšanas" Radio koris turpina ciklu ”Sakrālie dziedājumi”

“Literatūre” - ceļojums kopā ar rakstniekiem latviešu literatūras pasaulē

LTV raidījuma «Literatūre» veidotāji: Rakstnieki ir pilnīgi nekinematogrāfisks pasākums

2019. gada 24. janvārī LTV1 sāksies dokumentāls ceļojumu seriāls “Literatūre – ceļojums ar rakstnieku”, ko radījuši nešķiramais ekrāna pāris Marta Selecka un Gustavs Terzens kopā ar "VFS Films" (Vides filmu studija) komandu, kas jau iepriekš sastrādājušies raidījumos “Ziemeļu puse” un “Te!”. Raidījuma režisors ir Uģis Olte, kurš sarunā ar Latvijas Radio neslēpa – rakstnieki ir nekinematogrāfiski, un vizualizēt literatūru raidījumā ir liels izaicinājums.

“Ceļi mīksti! Iedomājieties mirkli, kad Inese Zandere tev Likteņupes krastā atprasa Raini un Ronalds Briedis aizliedz lietot atskaņas, mācoties dzejas ritmus?! Lūk, šādā pasaulē es sabiju divus mēnešus, karstākajā Latvijas vasarā, kopš sevi atceros,” raidījuma tapšanu raksturoja Gustavs Terzens.

Sarunā ar Latvijas Radio raidījumu “Kultūras Rondo” raidījuma režisors Uģis Olte atklāja:

“Rakstnieki ir pilnīgi nekinematogrāfisks pasākums. Viņi raksta burtus, un tas ne pēc kā neizskatās.

Mums bija desmit gadus sena pieredze, ka sēžam Stokholmā no rīta viesnīcā un ieslēdzam televizoru, un tur sieviete 20 minūtes lasa priekšā grāmatu. Nolēmām, ka tas ir līmenis, līdz tādam nevajadzētu nokļūt. Savā ziņā tur esam nokļuvuši un nolēmuši pieķerties briesmonim, kas saucas ''taisīt kaut ko vizuālu par kaut ko galīgi nevizuālu''.”

Savukārt Marta Selecka neslēpa, ka rakstnieku izvēle esot bijusi zibenīga – raidījuma veidotāji uzreiz sapratuši, ko vēlas. Raidījuma tapšanas sākumā bijusi ideja, ka vajag ceļot ar rakstniekiem. 

“Bet sapratām, ka īsti nepazīstam rakstniekus. Vienīgais, ko pazinām, bija Jānis Joņevs, viņš arī pirmajā sērijā ietika. Mēs sēdējām pie galda, mums nebija nekāds konkurss izsludināts, domājām, kurus rakstniekus aicināt. Saraksts nebija īpaši garš, tas arī bija pamats raidījumam, jo sapratām, ka rakstnieki ir kaut kādā ziņā aizmirsti,” teica Selecka.

Raidījuma pirmajā sērijā dzīvais klasiķis Jānis Joņevs dodas uz Neretu – uz vietu, kuru nemirstīgais klasiķis Jānis Jaunsudrabiņš aprakstījis savā “Baltajā grāmatā”.

“Apzināti vai neapzināti esmu no “Baltās grāmatas” mācījies to modeli – to vietu, kas tev dota – kāda nu viņa ir, tāda nu viņa ir – tu spēj to padarīt par Visuma centru. Tāda vietas mitoloģizācija,” atzina Jānis Joņevs.

Neretas “Riekstiņos” Martai Seleckai un Jānim Joņevam izdevās sadzirdēt vienu minūti Jaunsudrabiņa balss. Tad abi literatūristi paklausīja Jaunsudrabiņa vectēvam – ēda sūru un dzēra skābu, un vienojās, ka “sīka poētika padara  parastu vietu par maģisku”.

Gustavs Terzens savukārt uzsvēra, ka viņam raidījumā būtiska ir sastapšanās ar svešinieku: “Cilvēki sāk klausīties kvalitatīvu tekstu, ko viņam palasa priekšā, viņš ir gatavs klausīties, beigās viņš grib, lai tu beidz traucēt, viņš to grāmatu grib. Viņā saslēdzas kaut kāda forša kvalitatīva lieta. Mana ambīcija varētu būt, ka tāda raidījuma noskatīšanās rezultātā cilvēks skrietu pie grāmatu plaukta – vai man ir tas, ko tur rādīja?”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt