LNB informācijas speciāliste, pētniece Elza Ungure atzina, ka ziņas ir diezgan satraucošas. Viņa norādīja, ka izdevēji vairāk fokusējas uz veiksmīgiem projektiem, līdz ar to piedāvājums daudzveidības ziņā kļūst daudz mazāks: “Ir vairāk "bestselleru" un tulkotās literatūras, kaut kādi konkrēti žanri, kas tiek labāk pirkti. Citu izdevumu kļūst aizvien mazāk.
Piedāvājums paliek vienveidīgāks. Jā, tas ir lielākais risks, domājot par grāmatām kā kultūras produktiem, kā produktiem, kuriem ir potenciāls kļūt par klasiku.
Savukārt, domājot par laikrakstiem, žurnāliem un periodiku, lielākais risks ir tas, ka vajadzētu būt pieejamai objektīvai, aktuālai informācijai, un, ja tas nav finansiāli rentabli, tad kādas ir alternatīvas un kādi ir mehānismi, kā situāciju izdevējiem var mazliet atvieglot.”
Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis atzina, ka 2020. gads bija sarežģīts laiks preses un žurnālu izdevējiem, bet nākotnes perspektīvas viņš neredz drūmās krāsās: “Mums ir samazinājušies mazumtirdzniecības ieņēmumi, jo saruka cilvēku daudzums, kas uzturas lidostās, stacijās. Abonēšanas sadaļā varētu būt pat līdzvērtīgi 2019. gadam. Mums ir pazuduši kādi žurnālu un laikrakstu nosaukumi. Ar valdības atbalstu krituma auditorijā mums nav. Mums kritums ir reklāmas ieņēmumos un ieņēmumos no tirdzniecības. Bet mums ir bijis atbalsts no valsts, kas ļāva šos zaudējumus kompensēt un noturēt lasītāju apjomu 2019. gada līmenī.” Guntars Līcis prognozēja, ka nākotnē preses izdevējiem būs vien jāpielāgojas apstākļiem.
Savukārt Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Renāte Punka uzsvēra, ka 2020. gads matemātiskā izteiksmē grāmatizdevējiem nav bijis veiksmīgs, bet nākotnē gaismas stariņu viņa redz, ja līdz 5% samazinās PVN oriģinālliteratūrai un masu informācijas līdzekļiem. Par to politiskā līmenī tiek runāts jau kopš 2019. gada vidus, bet līdz šim citas prioritātes ir bijušas svarīgākas.
“Šie skaitļi liecina, ka nozarē trūkst apgrozāmo līdzekļu. Mēs par šādu situācijas iespējamību jau brīdinājām Finanšu ministriju gan 2019. gadā, gan 2020. gadā.
Diemžēl jāsaka, ka mūsu prognozes ir izrādījušās apstiprinošas. Mums Kultūras ministrija ir apsolījusi, ka jautājums par PVN likmes pārskatīšanu un pazemināšanu būs viena no šī gada prioritātēm, apspriežot nākamā gada budžetu. Cerams, ka tas Antiņš ar trešo piegājienu stikla kalnā tiks,” sprieda Renāte Punka.
Viņa atgādināja, ka 5% PVN likmes pozitīvu devumu nozarei deva no 2004. līdz 2008. gadam. Šajā laika periodā ievērojami pieauga jaunu grāmatu nosaukumu skaits, un 2008. gadā iznākušo grāmatu tirāža bija ap astoņiem miljoniem. 2009. gadā līdz ar PVN likmes palielināšanu līdz 23%, nozare piedzīvoja strauju kritumu. Punka pauda, ka nozare tā arī pēc šī sarukuma nav atguvusies un
faktiski nozarē krīze ir jau desmit gadus.
Patlaban grāmatām tiek piemērota PVN likme 12% apmēra, kas ir viena no augstākajām likmēm Eiropas Savienībā.
