„Es gribu uzsvērt, ka nav notikusi ne līdzekļu ļaunprātīga piesavināšanās, ne izšķērdēšana, un ka visi šie līdzekļi ir – es vēlreiz uzsveru – iztērēti atbilstoši Literatūras centra statūtiem un mērķiem,” tagad Latvijas Radio saka Jānis Oga. Viņš piekrīt, ka grāmatvedības problēmas centra darbībā ir, taču visas pieprasītās atskaites būšot kārtībā, jo nauda neesot aizgājusi neceļos.
Literatūras centra tuvākie projekti – dalība Gēteborgas un Frankfurtes grāmatu tirgū un žurnāla „Latvju Teksti” nākamo divu numuru iznākšana – KM un VKKF apturētās naudas plūsmas dēļ necietīs, uzsver Oga, jo maksājumi jau esot veikti. Savu atbildību notikušajā centra vadītājs varēšot komentēt vien pēc galīgā audita ziņojuma, kas gaidāms pēc nedēļas.
Ogam būs jāskaidrojas arī par 62 tūkstošiem eiro, ko viņš sev pārskaitījis avansā: „Ir bijuši šādi avansa maksājumi. Es atzīstu, ka tā nav laba prakse, bet visi šie līdzekļi ir tikuši pārskaitīti atpakaļ uz Literatūras centra dažādiem kontiem, kas lielā mērā ir saistīts arī ar šo šķērsfinansējumu.”
„Kultūrkapitāla fonda revīzijas atzinumu es esmu redzējis un piekrītu tur izteiktajiem pārmetumiem. Bet VKKF audita ziņojums neko nesaka par valsts līdzekļu izšķērdēšanu. Protams, tur ir minēti pārkāpumi par vienam projektam piešķirto līdzekļu izmantošanu citu projektu mērķiem. Tas ir tā saucamais šķērsfinansējums, no kura mēs vienmēr esam centušies izvairīties, bet kas diemžēl vienmēr nav izdevies.”
LLC atskaite par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu veikšanu literatūras jomā 2014. gadā
Lejuplādēt440.14 KB
Biedru sapulce gan ir jāsasauc pašam vadītājam, kurš to, par spīti aicinājumiem, neesot darījis kopš 2007.gada, saka viena no centra dibinātājām, dzejniece Liāna Langa. Saņemot ziņas par finanšu problēmām, biedri uz ārkārtas sapulci sanākuši trešdien, 23.septembrī.
„2.oktobrī, kad būs revīzijas gala ziņojums, mums būs nākamā ārkārtas sapulce, kurā mēs saņemsim gan mūsu ieceltā revidenta ziņojumu, gan valsts institūciju veikto revīziju rezultātus, un lemsim par strukturālām pārmaiņām biedrībā, lai nodrošinātu daudz lielāku finanšu kontroli un citus kontroles mehānismus,” tālāko rīcību iezīmē Langa. „Bet es ļoti negribētu, lai visu literatūras nozari asociē ar vienu kultūras menedžeri,” viņa uzsvēra, piebilstot, ka materiālu atbildību LLC biedri nevar uzņemties – pieeja kontiem ir tikai LLC vadītājam.
Grāmatnieks Artis Ērglis, kurš darbojās LLC padomē vienīgajā tās darbības gadā, notikušajā pieļauj grāmatvedisku nolaidību, bet ļaunprātības nesaskata – Literatūras centra darbs pierādot, ka nauda tiek tērēta īstajiem mērķiem: „Es redzu, ka arī LLC biedri laikam nav īpaši sekojuši līdzi, jo patiešām visus šos gadus Latvijas literatūras popularizēšana ārzemēs, īpaši pēdējos piecos sešos gados, ir bijusi ļoti aktīva, kas norāda, ka tas rezultāts ir bijis ļoti labs.”
Tieši no Literatūras centra biedru lēmuma būs atkarīgs, vai Jānis Oga paliks amatā. „Biedriem esmu apliecinājis, ka esmu gatavs savu amatu atstāt, bet vēlos, lai tas notiktu, pēc iespējas netraucējot gan Literatūras centra darbību, gan konkrēto projektu turpināšanos,” saka Jānis Oga.
Pirms 13 gadiem dibinātā biedrība „Latvijas Literatūras centrs” ir nozīmīgākais nozares spēlētājs. Tas pārstāv Latviju starptautiskajos grāmatu tirgos, gādā par latviešu autoru darbu tulkojumiem un izdod žurnālus „Latvian Literature” un „Latvju Teksti”.