Kā vēstīts, šomēnes sākta Latvijas Literatūras centra likvidācija, tā nolemts centra biedru sapulcē. Rudenī ziņojām par naudas iztrūkumu un to, ka sadarbību ar biedrību lauzušas valsts iestādes. Kultūras ministrija uzrunāja vairākas organizācijas, kas varētu pildīt Literatūras centra uzdevumus, piemēram, tulkot latviešu autoru darbus svešvalodās, nodrošināt Latvijas dalību starptautiskos grāmatu tirgos un citus. Iespēja veidot pavisam jaunu, ministres pakļautībā esošu valstisku iestādi, netika apsvērta. Tagad zināms, ka līdzšinējās funkcijas tiks sadalītas starp trim organizācijām - Starptautisko Rakstnieku un tulkotāju māju Ventspilī, Latvijas Grāmatizdevēju asociāciju un Latvijas Rakstnieku savienību.
"Grāmatizdevēju asociācijas uzdevums bija apsvērt, vai mēs varam pārņemt to funkciju, ko Latvijā veica Literatūras centrs, bet ko pasaulē faktiski ir pieņemts veikt izdevēju asociācijām, proti, nodrošināt nacionālos stendus lielajās, starptautiskajās grāmatu izstādēs. Tas bija tāds loģisks piedāvājums," stāsta Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Renāte Punka.
2018.gadā Latvijai jāpiedalās grāmatu tirgū Londonā. Gatavošanās sākta vēl Literatūras centra aktīvās darbības laikā, bet tagad atbildība par pasākuma saturisko pusi nodota grāmatizdevējiem. Par dalības administratīvajiem jautājumiem atbildēs Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja. Tā kā šis būs viens no Latvijas simtgades vērienīgākajiem kultūras notikumiem, turpināta sadarbība ar centra izveidoto darba grupu.
Savukārt par autoru darbu tulkojumiem svešvalodās un sadarbību ar ārvalstu izdevējiem tagad atbildēs Rakstnieku savienība. "Tie ir konkursi ārzemju izdevējiem, paraugu tulkojumi un tamlīdzīgas lietas. Otra lieta, tā būtiskā, ir mobilitātes programma, kas saistīta ar latviešu autoru braucieniem uz dažādiem Eiropas valstu un ne tikai Eiropas valstu literāriem festivāliem, dažādiem notikumiem," stāsta savienības priekšsēdis Arno Jundze.
Pārējie darāmie darbi savstarpēji pārklājas, un organizācijām būs jāsadarbojas. Tām esot vīzija par darāmo. Vispirms vajadzētu veikt pašreizējās situācijas auditu un pēc tam izstrādāt stratēģiju tam, kā nodrošināt latviešu autoru darbu tulkojumus dažādās svešvalodās. Tieši tulkošanai līdz šim pievērsts vismazāk uzmanības.
"Šobrīd tā viena lielā lieta un bēda Latvijai, ko mēs ceram daļēji vērst par labu, ir tā, ka mums nav stratēģiskas programmas, kurā būtu, teiksim, latviešu literatūras tulkošana uz citām valodām. Tas bija pamests pilnīgā novārtā. Daudzās lielās pasaules valodās faktiski nebija tulkotas latviešu valodā izdotas grāmatas," norāda Rakstnieku un tulkotāju mājas direktore Andra Konste.
Kopš decembra Latvijas Literatūras centra funkcijas pildījusi tieši Rakstnieku un tulkotāju māja, bet jau drīzumā tā daļu uzdevumu nodos organizācijām Rīgā. Iesaistītās puses uzskata, ka šādi uzdevumi būs veicami daudz ērtāk nekā tad, ja visu darītu viena centralizēta iestāde. "Uztraukumam par sadrumstalotību nav ne mazākā pamata, jo mēs redzam, ko līdz šim ir devis tas, ka divi cilvēki mēģina vai reizēm arī viens cilvēks mēģina atbildēt par visu to, kas notiek šajā jomā," saka Arno Jundze no Rakstnieku savienības.
Līgumi ar Grāmatizdevēju un Rakstnieku savienību gan vēl neesot noslēgti, to plānots darīt jaunnedēļ.
