Kultūras Rondo

Cēsu Izstāžu namā aplūkojami Ivara Miķelsona un Arta Butes darbi

Kultūras Rondo

Kultūras Rondo: Festivāls "Vides deja", izstāde "Savvaļa", aizvadīta citāda teātra sezona

Iespaidi 56. Starptautiskajā Lietuvas literatūras festivālā “Dzejas pavasaris”

Lietuvas festivālā «Dzejas pavasaris» Baltijas valstis vērtē iespējas savu labāko literatūru tulkot visās trīs valodās

56. Starptautiskais Lietuvas literatūras festivāls “Dzejas pavasaris” šogad ir starptautisks galvenokārt ar interneta starpniecību: Covid-19 radīto apstākļu dēļ uz jau pagājušajā nedēļā atklāto festivālu neieradās viesi no Īrijas, Ungārijas, Turcijas, Čehijas, Baltkrievijas un Kolumbijas.

Tāpat kā citos kultūras pasākumos, kuri sākotnēji bija iecerēti ar plašu viesu un publikas apmeklējumu, risinājums ir rasts tīmekļa formātā. Lietuvas Rakstnieku savienības Starptautisko programmu koordinatore Marija Mažule skaidro: “Ir ļoti labi apzināties, ka mūsu rīcībā ir tādas tehnoloģijas, kuras spēj nodrošināt atsevišķu mūsu festivāla viesu dalību ar interneta starpniecību, un daži no pasākumiem festivāla programmā ir veidoti tikai kā tiešsaistes pasākumi, kas mūsu festivāla vēsturē notiek pirmo reizi. Pandēmijas periods mūs ir piespiedis izmainīt festivāla darbības principus, pievēršoties tehnoloģiju dotajām iespējām.”

Festivāla programmā, kura noslēgsies svētdien, 9. augustā, ir iekļauti 135 dzejai veltīti pasākumi, tostarp arī konference “Dzejnieki un barikādes”. Tajā tika spriests par jauniem izaicinājumiem, ar kuriem literātiem jāsaskaras globālo pārmaiņu apstākļos. 

56. Starptautiskais Lietuvas literatūras festivāls “Dzejas pavasaris”

Festivālā notika arī Baltijas valstu Rakstnieku savienību trīspusējās tikšanās, kurās viena no tēmām bija finansējuma apguves modeļi, kuri pielietojami saistībā ar Baltijas Asamblejas balvas laureātu darbu tulkojumiem visās Baltijas valodās.

“Situācijā ar mūsu kaimiņvalstu literatūras tulkojumiem ir vērojami baltie plankumi. Vairāk tulkojumu ir starp Latvijas un Lietuvas pusēm, vai arī starp Latvijas un Igaunijas pusēm, taču daudz mazāk to ir starp Lietuvu un Igauniju. Tieši šo pēdējo atzaru mēs vēlamies attīstīt visvairāk, izglītojot abas puses, atklājot tām kaut ko jaunu un saistošu par otras valsts pieredzi un ikdienu. Protams, to pašu vēlamies turpināt arī saistībā ar Latvijas literatūru,” stāsta Mažule.

Marija Mažule

“Līdz šim Baltijas Asamblejas balva bija tikai gods, bet tam nebija atbalss plašākā lasītāju sabiedrībā. Kā mums izdosies to mainīt ar šiem tulkojumiem, rādīs laiks, jo memorandā ir norādīts, ka katras valsts kultūras ministrija izmantos savus finansējuma mehānismus, un tieši tāpēc mums ir svarīgi dalīties ar sevis veiktajām izvēlēm, lai salīdzinātu, kuru no pieejām piemērot savai situācijai. Kā es zinu, tad Latvija savu līdzekļu daļu jau ir saņēmusi, Lietuva ar savu finansējumu varēs sākt strādāt nākamgad. Tie ir 10 000 eiro vienas grāmatas tulkošanai un izdošanai, un, manuprāt, tā ir adekvāta summa, lai varētu uzrunāt un piesaistīt izdevējus, jo lielākoties viņi mēdz būt ļoti nepārliecināti par to, kāds noiets varētu būt kaimiņvalstu tulkotajai literatūrai.”

Mažule arī uzsver: “Pēdējo pāris gadu laikā, kopš mūsu savstarpējās Rakstnieku savienību sadarbības pastiprināšanās, es droši varu teikt, ka spējam sasniegt daudz vairāk un varam būt daudz spēcīgāki, ja dalāmies ar savām prasmēm un pieejām, un ne jau tikai finansējuma jautājumos.”

Tīts Aleksejevs

Igaunijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Tīts Aleksejevs uzskata, ka Baltijas valstu kultūras ministru parakstītais nodomu protokols ir iedrošinoša iniciatīva, kas ļauj cerēt, ka tuvā nākotnē būs iespēja tuvāk iepazīt kaimiņu literatūru. Skaidrojot memoranda nozīmi, Aleksejevs norādīja: “Ja jūs ieietu kādā Tallinas grāmatnīcā, tulkotās literatūras plauktā jūs atrastu, teiksim, 15 somu autoru darbus, 10 dāņu vai zviedru, un kādus 2 latviešu autoru darbus un varbūt vienu lietuviešu. Jāpiebilst, ka tai ir jābūt patiešām labai grāmatnīcai, jo citur jums tā var nepaveikties. Tāpēc ir būtiski, ka mēs kā Rakstnieku savienība ar šo parakstīto memorandu ieinteresējam izdevējus un tulkotājus šajā kopīgajā iecerē. Mums ir laba pieredze ar dažādu sēriju tulkošanu, piemēram, franču autora Selīna vai austriešu rakstnieka Hermaņa Broha darbu sērijām. Kaut arī tā nepavisam nav bestselleru literatūra, tomēr esam pamanījuši, ka lasītāji seko šiem sēriju projektiem un arī pērk tos.

Mūsu tulkotāji ir patiešām augstā līmenī, un šobrīd svarīgākais, pie kā strādājam, ir darbības plāna izstrāde, kurā pirmais punkts ir finansējuma piesaiste.

Pieļauju, ka vērsīsimies mūsu kultūrkapitāla fondā, Lietuvas kolēģi, cik man zināms, gatavo pieteikumu savai Kultūras ministrijai, savukārt jums savu finansējuma daļu jau ir izdevies iegūt. Godīgi sakot, šī ministru vienošanās pirms tam likās iracionāla, taču tomēr tas ir noticis, un mēs vēl arvien dalāmies šajās labajās ziņās.”

Savukārt Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze uzsver, ka ar memoranda parakstīšanu vien nepietiek:

"Vienmēr var parakstīt memorandu, bet tas ir dokuments, ar kuru var bruģēt ceļu uz elli un nedarīt neko.

Tas īstais saturs ir jāieliek tagad, un pirmais darbs visām rakstnieku savienībām visās trijās valstīs būtu tas, ka jārunā ar savas valsts Kultūras ministrijām, kā to praktiski realizēt.”

Jundze min, ka svarīgi, lai memorandam būtu praktiskais segums un nedarbotos “patīk – nepatīk” princips, kā arī darbu tulkošanai, atdzejošanai un izdošanai būtu paredzēti saprātīgi termiņi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti