Romāns sarakstīts maģiskā reālisma metodē, īstenību ļoti meistarīgi sakausējot ar fantāziju. Pats autors atzīst, ka romāna galvenās tēmas ir mīlestība, dzīve un cilvēka liktenis.
"Tad, kad man atsūtīja jauno Leona Brieža romānu, man jāatzīstas, un tagad jau priecīgi jāatzīstas, ka es ķēros klāt ar ļoti gariem zobiem” – ar šādu stāstu grāmatas atvēršanu sāk tās redaktore Gundega Blumberga, piebilstot, ka viņas pirmā doma bija – vēl viens dzejnieks, kas uzrakstījis romānu, bet nu nevajag viņiem rakstīt romānus… Taču, tiklīdz viņa ķērās pie lasīšanas, grāmatu izlasīja vienā elpas vilcienā, tā sagādāja gluži vai eiforisku sajūtu, un viņa dedzīgi sāka to ieteikt visiem saviem paziņām.
"Un tad es izlasīju romānu otro reizi, jau ar tādām acīm, kā redaktors varētu lasīt, un es sapratu, ka man nav, kur piesieties, man nav nekā tāda, ko varētu gribēt citādi. Ka tas ir kaut kas tik neparasts, kaut kas tik svaigs, tik tāds… Ziniet, šorīt bija no rīta silts ļoti, un tad vējš – tāds spirgts…
Un Leons Briedis ar savu „Vilceni” iepūš tev tādu svaigumu sejā, un tu saproti – o, latviešu literatūra var būt arī tāda!” emocijām dalās Gundega Blumberga.
Arī literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis to atzīst par lielisku romānu, kāda latviešu literatūrā nav bijis, un dēvē par radniecīgu Tomasa Manna „Burvju kalnam”.
Savu sajūsmu par Leona Brieža veikumu neslēpj arī dzejnieks un tulkotājs Jurijs Kasjaničs – viņa redzējumā romāns ir kā cilvēka ceļš caur tumsu uz mīlestības gaismu, kad cilvēks ierauga debesīs savas dvēseles atstarojumu.
Jurijs Kasjaničs ļoti vēlētos romānu pārtulkot krieviski.
„Es ļoti gribu to izdarīt, jo šis darbs stāv pāri Latvijas literatūrai, tas ir kas krietni vairāk,” uzsver Kasjaničs.
Patiesas sajūsmas un aizgrābtības mirkļus, romānu lasot, piedzīvojusi dzejniece Liāna Langa. Viņa atzīst – kā jau patiešām lielu mākslas darbu, šo romānu pat grūti analizēt, jo tā kodolā ir kāds neatšifrējams noslēpums.
„Leons ir radījis tādu maģiskā reālisma metodē uzrakstītu, izcilu romānu, kam piemīt gan liels kompaktums, gan autora gandrīz vai tāda alķīmiķa spēja ar rakstniecības līdzekļiem, ar vārdiem, ar vārdu enerģiju, ar vārdu spēku sakausēt visas tās neiedomājamās lietas vienā tekstā, ar kurām katrs no mums saskaras dzīvē, bet reti kurš zina, kā to pasniegt un kā to izstāstīt," skaidro Langa.
"Ļoti ceru, ka Latvijā ļoti daudzi izlasīs šo fascinējošā, ļoti bagātīgā, krāšņā latviešu valodā uzrakstīto darbu, kurā ir gan tāda horizontāla dimensija, gan vienlaicīgi – caur valodu, caur tekstu – arī ļoti spēcīgi izteikta vertikāle, kas to lielā mērā padara arī par filozofisku romānu."
Sarunā ar Latvijas Radio Leons Briedis atzīst, ka grāmata uzrakstīta kā sava veida nomoda sapnis, tikpat labi var teikt, ka viss šajā romānā ir pilnīga taisnība, un tikpat labi, ka viss ir pilnīgi izdomāts.
„Tas ir stāsts par dzīvi, pie tam par tādu dzīvi, kurā ir gan labais, gan ļaunais, gan mīļais, gan riebīgais. Kaut kas augsts, cildens un tajā pašā laikā kaut kas bezgala prasts. Nu tāda, kāda ir šī dzīve. Dzīve tāda, kāda tā ir, nevis tāda, kādu mēs to gribētu dzīvot. Bet tas tomēr nenozīmē, ka mums būtu jāatsakās no ideāla, kam tiekties pretī, un tad arī mīlestība ir šāds ideāls, šāda perspektīva, kurai cilvēks tiecas pretī visu mūžu,” saka Leons Briedis.
Romānu raksturo dzīva, spirgta valoda, ļoti liela nozīme tajā ir cilvēka un dabas attiecību tēlojumam, jo, kā saka Leons Briedis, „nav nekā personiskāka par zāli, kokiem, putniem, debesīm”.
