Ļauties jūtām jeb 5 grāmatu ieteikumi emocionāli grūtam laikam

Ir grūti! Es zinu, ka šis laiks ir mulsinošs, smags, emocionāli sakāpināts ikvienam neatkarīgi no tā, vai mājsēdi pavadām mazā būdiņā vai krāšņā pilī. Šķiet, biedējošākais ir tieši neziņa un neskaidrība, kas kā migla vijas cauri un pāri visam, ko darām un ko domājam. Turklāt neviens nav atcēlis mūžam aktuālos sevis meklējumus, eksistenciālos jautājumus pašizziņai un, hmm, rudens melanholiju. Kā pārdzīvot šo laiku? Aicinu ieskatīties jaunāko grāmatu plauktos, tur atradīsiet gan mierinājumu, gan uzmundrinājumu šim laikam, kas liek saņemties, izturēt un pārdzīvot. Taču es teiktu, ka reizēm veselīgi ir vienkārši ļauties jūtām. Cik labi, ka grāmatas to mums neliedz darīt, pat veicina, rosina un kādā brīdī arī mierina.

Ļauties pārdomām par pareizajām dzīves izvēlēm

Cilvēka prāta līkloči reizēm ir nekontrolējami. Domājams, gandrīz katrs no mums reižu pa reizei ir sev pajautājis, kas būtu, ja būtu. Kas būtu, ja es izvēlētos citu ceļu, citu studiju virzienu? Kas notiktu, ja es pateiktu jā vai gluži otrādi – nē? Kāda būtu mana dzīve, ja es toreiz būtu piespiedis sevi izdarīt to vienu ļoti nepatīkamo darbu? Vai es būtu labāks cilvēks? Laimīgāks? Bagātāks? Amerikāņu rakstnieks Mets Heigs savā romānā “Pusnakts bibliotēka” sniedz atbildi uz visiem šiem jautājumiem.

Romāna galvenajai varonei Norai ir iespēja izdzīvot visas savas dzīves variācijas. Ar šī centrālā tēla palīdzību autors mierina, dziedē un atklāj, cik svarīgi ir dzīvot šeit un tagad. Veca patiesība, sakāt? Piekrītu, mūžveca, taču atkal un atkal dienu no dienas mēs šaubāmies, pārdomājam un pārjautājam, vai esam tur, kur mums jābūt. Esam, draugi, esam. Pierādījumam izlasiet Meta Heiga “Pusnakts bibliotēku”.

Lasiet mierinājumam brīžos, kad arvien pārdomājat savas dzīves izvēles:

Mets Heigs “Pusnakts bibliotēka”
No angļu valodas tulkojusi Zane Rozenberga
Izdevējs “Zvaigzne ABC”

(ne)Ļauties izmisumam par nākotni

Zviedru rakstnieks Frēdriks Bakmans latviešu lasītājam ir labi zināms. “Vīrs, vārdā Ūve”, “Omce sūta sveicienus un atvainojas”, “Te bija Brita Marija” – visi latviski tulkotie Bakmana romāni mūsu platuma grādos iemantojuši lasītāju neviltotu mīlestību. Jaunākais zviedru autora romāns “Nervozie ļautiņi” ir asprātīgs un aizkustinošs, pilns vērtīgu un trāpīgu citātu, kā arī atgādinājumu par to, ka ļauties izmisumam varēsim vienmēr, taču ir kāds bet. Šis “bet” ir cilvēki. Ļaudis. Sabiedrība, kurā dzīvojam. Ļautiņi. Jā, reizēm mēs esam ļoti nervozi, īpaši, kad nonākam situācijās, kuras paši īsti nekontrolējam, taču dziļi iekšā mūsos ir milzu cilvēcība un vēlme palīdzēt otram.

Frēdriks Bakmans savā romānā savijis gan liktenīgas satikšanās, gan muļķīgus pārpratumus un pat nelielu devu kriminālintrigas, taču pāri visam lasāma būtiskākā vēsts – mēs esam cits citam, arī brīžos, kad liekas, ka nākotne krāsojas pavisam tumša.

Lasiet, ja vēlaties noticēt labākai rītdienai:

Frēdriks Bakmans “Nervozie ļautiņi”
No angļu valodas tulkojusi Renāte Punka
Izdevējs “Jāņa Rozes apgāds”

Ļauties nespēkam un lūgt palīdzību

Vēl kaut ko no skandināvu literatūras? Tad iesaku pievērst uzmanību somu autores Eves Hietamies romānu sērijai par vientuļo tēti Anti Pasanenu un viņa dēlēnu Pāvo. Latviešu valodā nu jau iztulkotas visas trīs šīs sērijas grāmatas, un, ja mājsēdes laikā jums ir īpaši daudz brīva laika, tad noteikti lasiet grāmatas secīgi. Sāciet ar pirmo daļu “Tētis uz pilnu slodzi”, kurā autore humorpilni attēlo jaunā tēta vientuļo, smago un jautājumu pilno ikdienu, rūpējoties par zīdaini. Tālāk seko otrā daļa ar daudzsološo nosaukumu “Tētis diviem”, taču no sirds iesaku lasīt tieši sērijas trešo grāmatu “Tētis skolā”. Šeit izskan ļoti svarīga un dziedinoša doma, – mums katram vajag savu cilti, savu saimi, savu atbalsta sistēmu, un, kā atklājas Eves Hietamies grāmatā, to vislabāk jūtam un saprotam tieši krīzē.

Arī šajā mājsēdē apbruņojieties ne tikai ar labu lasāmvielu, bet draugiem, radiem, kaimiņiem, kuri atbalsta, palīdz, uzmundrina un veido komandas sajūtu, ka kopā mēs šo varam pārdzīvot.

Lasiet brīžos, kad liekas, ka viens šo vairs neizturēsiet:

Eve Hietamies “Tētis skolā”
No somu valodas tulkojusi Lelde Rozīte
Izdevējs “Latvijs Mediji”

Ļauties liktenim, bet varonīgi cīnīties līdz galam

Nezinu, kā ir ar jums, bet mani aizkustināja jau Žaka Frīnsa grāmatas “Sestklasnieki neraud” nosaukums vien. Jā, šī grāmata vairāk domāta pusaudžu auditorijai, taču, lūdzu, nepaskrieniet tai garām. No sirds iesaku šo stāstu par sestklasnieci Akiju izlasīt visiem pieaugušajiem: vecākiem, vecvecākiem, pedagogiem, līdzcilvēkiem. Nīderlandietis Žaks Frīnss, pats bijis skolotājs, ar pedagoģisku viedumu un vieglumu atklāj stāstu par meiteni, kas cīnās ar leikēmiju. Šī cīņa nav viegla, taču Akijas piedzīvotais un pārdzīvotais, lai cik arī skumjš un skaudrs nebūtu, uzmundrina. Skolnieces neatlaidība, drosme un cīņasspars, stājoties pretī neizbēgamajam, iedrošina un sapurina gan lasītājus, gan Akijas klasesbiedrus. Šajā grāmatā nemeklējiet varoņus (ja nu vienīgi ārstus, kas diendienā piedzīvo arvien jaunas šādas cīņas), šajā grāmatā meklējiet iespēju noticēt mūsu pašu iekšējam spēkam. Jā, es ticu, ka tāds mūsos ir arī šajā ne tik vienkāršajā laikā.

Lasiet, kad vēlaties noticēt iekšējam spēkam:

Žaks Frīnss “Sestklasnieki neraud”
No nīderlandiešu valodas tulkojusi Inese Paklone
Ilustrējis Edmunds Jansone
Izdevējs “Liels un mazs”

Ļauties un paļauties

Noslēgumā vēlos pastāstīt par divām grāmatām. Varētu rakstīt par katru atsevišķi, taču nedomāju, ka šīs grāmatas iespējams atdalīt vai sadalīt uz pusēm. Viena no dzīves sastāvdaļām ir nāve, tāpat kā nāve seko labi nodzīvotai dzīvei. Abas norvēģu autores Elīsabetes Hellannes Lāšenas grāmatas “Es esmu Dzīve” un “Es esmu Nāve” meklējiet bērnu literatūras plauktos. Šķietami bērnišķīgās grāmatas ilustrācijas pieaugušo lasītāju var maldināt, bet neļaujieties šiem maldu ceļiem. Grāmatas, kurās personificētos tēlos atdzīvojas Dzīve un Nāve, turiet savas ģimenes grāmatplauktā. Ticiet man, tās jums kalpos kā eliksīrs skumjos brīžos, krīzes brīžos vai mirkļos, kad vajadzēs pašiem sev atgādināt, ka pasaulē viss ir likumsakarīgi. Vai tās ir grāmatas bērniem? JĀ, pilnīgi noteikti arī viņiem (lūdzu, nebaidieties ar bērniem runāt par nāvi). Taču es teiktu, ka šīs abas ir grāmatas cilvēkiem. Pat vēl vairāk – cilvēcei. Labākai, gudrākai un drošākai.

Lasiet mieram un paļāvībai, ka viss šajā dzīvē ir likumsakarīgi:

Elīsabete Hellanne Lāšena “Es esmu Dzīve”, “Es esmu Nāve”
No norvēģu valodas tulkojusi Jolanta Pētersone
Ilustrējusi Marine Šneidere
Izdevējs “Jāņa Rozes apgāds”
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt