Romānā stāstīts par mākslinieci Rutu, kura dodas ceļā uz Bordo, kur līdztekus izstādes atklāšanai izdzīvo savu jaunāko attiecību veidošanās epopeju gan caur atmiņām un prātojumiem, gan fiziski – kā caur savu jutekliskumu un sāpēm, tā caur saskarsmi ar citiem. “Viņas ilgās un gaidās jūtams cilvēcisks trauslums, ko autore kā satrauktas elpošanas ritmu ievijusi savā vienreizīgajā valodā,” uzsvēra izdevēji.
Grāmatā liela loma ir atvēlēta seksualitātei un Rutas fiziskajam un garīgajam ceļojumam, taču no tā izaug stāsts arī par to, kā ir dzīvot starp citiem, kā saslēgties ar pasauli ārpus sevis un kā pasaule atbild uz mūsu mēģinājumiem to darīt. Grāmatas izdevēji atzīmēja, ka cīņa par vienotību ar pasauli ir viena no Eštavīkas tēmām, ar ko latviešu lasītāji jau pazīstami no Hannes Eštavīkas romāna “Mācītāja”, kas Daces Deniņas tulkojumā 2006. gadā nāca klajā apgādā “Atēna”.
“Hannas Eštvīkas “Bordo klajie lauki” ir ļoti vajadzīga un svarīga grāmata Latvijas lasītājiem.
Autore aizraujoši un tieši runā par mīlestību, tās rašanos un augšanu, par tuvošanos un attālināšanos. Par seksualitāti un sevis apzināšanos caur tās pieņemšanu.
Viņa nenosoda un nenorāda, kā vajadzētu dzīvot. Viņa atklāti runā par tām sāpēm, ar kurām jāsaskaras pieaugušiem cilvēkiem, mēģinot mīlēt citam citu, nespējot atteikties no pierastiem, ērtākiem baudas gūšanas veidiem otra cilvēka vārdā. Autores valoda aizrauj un nes līdzi kā upe, kā kaislība, satraucot un tomēr veldzējot,” norādīja rakstniece Inga Gaile.
Hanne Eštavīka (1969) ir viena no ievērojamākajām mūsdienu norvēģu literatūras pārstāvēm. Eštavīka debitēja 1994. gadā, un kopš tā laika publicēti 18 viņas darbi. Rakstniece saņēmusi vairākas prestižas literatūras balvas, tostarp Brāges balvu par romānu “Mācītāja”, Dubluga balvu, kuru nozīmīgai zviedru un norvēģu valodā rakstītai literatūrai piešķir Zviedrijas akadēmija, "Aschehoug" balvu un daudzas citas. Romāns “Mīlestība” (“Kjærlighet”) 2019. gadā tika iekļauts ASV Nacionālās balvas par tulkoto literatūru īsajā sarakstā. Viņas darbi ir tulkoti vairāk nekā 30 valodās.
Tulkotāja Inga Bērziņa (1980) 2006. gadā ieguva bakalaura grādu skandināvistikā un 2010. gadā – maģistra grādu senskandināvu filoloģijā Bergenas Universitātē Norvēģijā. Tulko galvenokārt no norvēģu, dāņu un islandiešu valodas. Pateicoties viņai, latviešu lasītāji ir iepazinuši tādus autorus kā Jans Vīse, Marianne Fastvolda, Justeins Gorders, Linna Ulmana un Tarjeijs Vēsoss. No senislandiešu valodas Inga Bērziņa tulkojusi Hravnkela Freijodes sāgu, savukārt Noras Ikstenas “Dzīves svinēšanu” viņa ir tulkojusi norvēģiski. Bērziņa Norvēģijā strādā par norvēģu valodas pasniedzēju un par tulci.
Grāmatas noformējumā izmantoti fotogrāfes Vikas Ekstas oriģināldarbi. Ilzes Kalnbērziņas-Prā dizains.
