Šķiet interesanti iegrimt Virzas spēcīgajā iztēles ainā. Lai arī “Straumēni” ir iekļauti skolas programmā, tomēr daudz interesantāk to ir lasīt pieauguša cilvēka acīm. Bērnībā cilvēks skraida, ir ļoti aktīvs, jūt nepieciešamību pēc notikumiem, līdz ar to nevar prasīt tādu iegrimšanu tekstā un meditāciju par dabas regulārajiem cikliem, kādu paģēr šī grāmata.
"Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru" svētku izlase
Latvijas Radio raidījuma "Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru" autori – dzejnieks Toms Treibergs un rakstnieks Svens Kuzmins - gada tumšākajā laikā kopā ar raidījuma producenti Santu Laugu ir radījuši svētku izlasi no "Cienījamo lasītāju” grāmatu plauktuves – lai vienlaikus atgādinātu LSM.lv lasītājiem par varbūt piemirstām vai nelasītām grāmatām, kas bagātinās un intelektuāli piepildīs ziemas vakarus.
Edvarts Virza, īstajā vārdā Jēkabs Edvarts Liekna (1883–1940) ir lauksaimnieku dēls. “Virzas senči bija ne tikai īsteni patriarhāli, sīksti un strādīgi zemnieki, bet arī mākslinieciskām dotībām apveltīti cilvēki, piemēram, mātestēvs Pēteris bijis ar temperamentīgu dabu un stāstītāja talantu,” rakstījusi pētniece Inese Treimane (“Latviešu rakstnieku portreti”, apgāds “Zinātne”).
Lai arī “Straumēnos” pamatvērtība ir kristietīgā, apstāklis, ka saimē tiek lasīta Bībele, ka saime dodas uz sprediķiem, netraucē parādīties arī citiem – piemēram, gar pirtiņu aiziet mīļajai Mārai. Īpatnēji, ka vecie dievi ar jaunajiem īsti nekonkurē – šķiet, tiek pieņemts, ka mums ir vieni šādi dievi, bet otri – tādi dievi, un abi strādā. Virzas prozā atspoguļojas arī filozofiskas idejas – īpaši Virza ietekmējies no Špenglera darba “Rietumzemes bojāeja”, kurā ir uzsvērta ideja par kultūras procesu kā organisku veselumu – tādā ziņā, ka kultūra nav panteons, kurā nonākt tikai, izdarot konkrētas kustības – tā caurstrāvojas arī vismazākajās ikdienas formās.
