Viņa tās nolēmusi dāvināt Zentas Mauriņas piemiņas istabām Grobiņā. Sarakstē atklājas mīlas trijstūris, rakstnieces ikdienas notikumi, smagi pārdzīvojumi un dziļas skumjas.
“Zenta raksta: “Mana mīļā Austra, man būtu jāuzkopj istaba, jāsakārto galds, kas atgādina no bēgļu nometnes, jāizmazgā zeķes un krekls, bet zvana svētvakara zvani, kāds ceriņu zars vīst netīrā stikla traukā, un visa mana sirds ilgojas pēc jums.”
Vēstules Zenta Mauriņa un Konstantīns Raudive, jau būdami emigrācijā Zviedrijā, rakstīja Austrai Cielēnai-Pelsei-Ozoliņai, kura pirms Otrā pasaules kara Latvijā veicināja viņu publicitāti. Intīmā un atklātā sarakste 11 gadu garumā ļauj visiem šķietami garā spēcīgo rakstnieci iepazīt no cita skatu punkta, un ir pat vēstule, uz kuras izplūdusi tinte no Zentas Mauriņas asarām.
“Ir tāda viena vēstule, kurā viņa raksta, ka viņa naktīs uzliek spilvenu uz sejas un raud, raud, raud.... asaru ir daudz. Konstantīnam Raudivem ir ļoti patikušas privātajā dzīvē nemitīgas trīsstūra veidošanas, un viņš šajā trīsstūrī ir arī - varbūt neapzināti -, bet ievilcis Austru,” stāsta Zentas Mauriņas piemiņas istabu speciāliste Maija Rolava.
Dāvinājums Grobiņai nav nejaušs, bet rūpīgi izvēlēts, jo tieši šeit rakstniece aizvadījusi bērnību un arī dažus vēlākos dzīves gadus.
Pilsēta joprojām Zentu Mauriņu tur dzīvā piemiņā un rada arvien jaunus veidus, kā stāstīt viņas stāstu.
“Kā pamats ir Zentas Mauriņas piemiņas istabas, un gadu gaitā mēs ap šo tēmu radām arvien jaunus stāstus, kā stāstīt par Mauriņu – iepriekšējos gados ir šī laiva “Kaija”, kas bija Mauriņai, ko tēvs viņai dāvāja, un šobrīd tā ir atgriezusies Ālandes upē, un jebkurš viesis var izbraukt un sajust; un, protams, promenādē iestrādātās Mauriņas atziņas bruģī, kuras jebkurš var izlasīt,” skaidro Grobiņas novada domes speciālists tūrisma jautājumos Raimonds Reinis.
Lai gan vēstules Grobiņā nonākušas jau pērnā gada novembrī, tomēr tikai tagad ar tām tiek iepazīstināta plašāka sabiedrība. Galvenais iemesls tam ir Zentas Mauriņas sīkais un neskaidrais rokraksts, kas apgrūtinājis lasīšanu. Vēstules rakstītas uz ļoti plāna papīra un pat uz izmantotām aploksnēm. Šobrīd tās tiek skenētas un pārrakstītas, lai, iespējams, nākotnē būtu pieejamas un lasāmas visiem.
