Kā informēja Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, viesu valsts statuss Frankfurtes grāmatu tirgū ikgadēji tiek atvēlēts vienai valstij, nodrošinot tās politisko, diplomātisko, kultūras un citu jomu redzamību pasaules mērogā, kas rezonē ar būtisku ekonomisko atdevi virknē tautsaimniecības jomu – tūrismā, poligrāfijas pakalpojumu, grāmatu tiesību pārdošanas un citās jomās.
Frankfurtes grāmatu tirgus norisinās ik gadu 5 dienas oktobrī, pulcinot vidēji 285 000 apmeklētāju, 7000 profesionālo dalībnieku ar stendiem un 10 000 mediju pārstāvju. 80 % dalībnieku uzmanība un sadarbības veidošanas interese ikgadēji tiek pievērsta viesu valstij. Viesu valsts statusā esošā valsts izveido centrālo gadatirgus paviljonu, nodrošina profesionālās darbības (literatūras, grāmatniecības, poligrāfijas) stendu, tūrisma, tai skaitā kultūrtūrisma, radošo industriju piedāvājuma, jaunuzņēmumu (start-up) prezentācijas, profesionālo semināru programmu un Latvijas kultūras programmu Frankfurtē un citviet Vācijā visa viesu valsts gada ietvaros.
“Viesu valsts statuss šajā mesē ir unikāla starptautiska skatuve Latvijas valstij un kultūrai –
tā ir iespēja valsts tēla stiprināšanai starptautiskā mērogā, kultūras pazīstamības veicināšanai un ekonomiskajai izaugsmei kultūras radošo industriju – grāmatniecības, poligrāfijas un ar valodu saistīto digitālo tehnoloģiju jomās. Un, protams, tas vienlaikus ir arī izaicinājums, vienreizēja iespēja un reizē ambīcija, kurai mūsu grāmatniecības nozare, kultūras un virkne tautsaimniecības jomu ir gatavas,” norādīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība).
Iecere pieteikt Latviju viesu valsts statusam Frankfurtes grāmatu tirgū dzima 2019. gadā KM Literatūras un grāmatniecības padomē, rosinot veikt kultūrpolitiski nozīmīgu soli literatūras, grāmatniecības un poligrāfijas jomas eksporta attīstībā, ņemot vērā nozares iestrādes Latvijas literatūras eksporta un zīmola #iamintrovert izveidē līdz ar Baltijas valstu dalību viesu valsts statusā Londonas grāmatu tirgū 2018. gadā. Kā atgādināja KM: “Dalība Londonas grāmatu tirgū viesu valsts statusā Latvijai nesa lieliskus rezultātus – 248 Latvijas autoru darbu tulkojumu un izdošanas tiesību pārdošanu ārvalstu izdevniecībām 3 gadu periodā un ievērojamu kāpumu poligrāfijas pakalpojumu eksportā Lielbritānijā (salīdzinot 2014. gada un 2018. gada rādītājus, kāpums Lielbritānijā pārsniedza 350% jeb sasniedza 3 reizes lielāku apgrozījumu) u.c. šīs jomas eksporta mērķvalstīs. Jāatzīmē, ka 80% no Latvijas iespiedprodukcijas veido tieši grāmatu drukas segments (citās Eiropas valstīs tas veido 10–30%); Latvija jau šobrīd ir nokļuvusi pasaules grāmatu drukas epicentrā un ārvalstu izdevēji to izvēlas augstās kvalitātes un samērīgu pakalpojuma cenu dēļ.”
2019. gada oktobrī kultūras ministrs Nauris Puntulis tikās ar Frankfurtes grāmatu tirgus vadību, piesakot Latvijas ieceri viesu valsts statusam 2025. gadā; šā gada 17. maijā notika Valsts prezidenta Egila Levita vizīte Vācijā un tikšanās ar Frankfurtes grāmatu tirgus vadību, aktualizējot Latvijas dalības ieceri Frankfurtes grāmatu tirgū viesu valsts statusā 2025. gadā.
KM skaidroja – lai pretendētu uz viesu valsts statusu 2025. gadā, jau šobrīd ir jāuzsāk Latvijas pieteikuma gatavošana un iniciatīvu plānošana dalības sagatavošanai. Šo uzdevumu izpildei šā gada 7. jūnijā Kultūras ministrijā izveidota darba grupa, kurā pārstāvēta Valsts prezidenta kanceleja, Kultūras ministrija, Latvijas vēstniecība Vācijā, Latvijas Investīciju un attīstība aģentūra, Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja u.c. nozares organizācijas un eksperti.
Latvijas dalības sagatavošanas aktivitāšu izmaksas viesu valsts statusā Frankfurtes grāmatu tirgū 2022. gadā ir 300 000 eiro, turpmāko gadu izmaksas Latvijas dalībai Frankfurtes grāmatu tirgū būs zināmas pēc programmas sagatavošanas un apstiprināšanas.
Frankfurtes grāmatu tirgus ir lielākais globālais grāmatu tirgus, kurā pulcējas izdevēji no visas pasaules; tas pozicionēts kā pasaules ideju platforma un ir ne tikai literatūras un grāmatu autortiesību pirkšanas un pārdošanas tirgus, bet arī valstu kultūru, kultūrtūrisma piedāvājuma un radošo industriju reprezentācijas vieta, kā arī valstu politiskā skatuve ar valstu prezidentu un ministru pārstāvniecību un klātbūtni.
