Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Latviešu literatūra pārkāpj valsts robežas

Latviešu literatūra un dzeja skan prestižajā ASV Kongresa bibliotēkā

ASV Kongresa bibliotēkā Vašingtonā otrdien, 5.aprīlī, skanēja latviešu literatūra un dzeja. Tā ir atzinības un cieņas zīme latviešu literatūrai un Latvijai kopumā, uzskata viena no lasījumu dalībniecēm – rakstniece Nora Ikstena.

ASV Kongresa bibliotēkā, kas ir viena no slavenākajām pasaulē, bija dzirdama dzejnieku Jura Kronberga, Liānas Langas un Margitas Gailītes dzejas un rakstnieces Noras Ikstenas prozas lasījumi pašu autoru izpildījumā. Visi četri autori ir tulkoti un atdzejoti angļu valodā. Mirklis – vēsturisks.

„Šis ir moments, kad latviešu rakstniekiem ir iespēja lasīt tik prestižā bibliotēkā Amerikā un iespēja tikt sadzirdētiem, un iespēja ar saviem darbiem apliecināt, ka latviešu mūsdienu literatūra plaukstoša, interesanta un ka tā var būt noderīga ne tikai latviešu lasītājiem, bet arī citu zemju lasītājiem,” saka Ikstena.

Katrs lasījums prestižā pasākumā veido visas latviešu literatūras reputāciju kopumā. Reputācija ir neatņemama komponente, lai ielauztos starptautiskajā literatūras pasaulē. „Ja tu neesi pazīstams un tev nav tā reputācija, - un reputāciju nemaz tik viegli nevar nopelnīt, - tad ir tā, kā ir. Uz tevi skatās tā diezgan aizdomīgi,” komentē Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze.

Vajadzīgas pazīšanās – autoriem un aģentiem jābrauc uz starptautiskām grāmatu izstādēm jeb mesēm. Lai ieinteresētu ārzemju izdevējus, darbam jau jābūt pārtulkotam. Tas viss prasa naudu. Jundze kā labu piemēru min Ziemeļvalstis, kas dotē savu literatūru. „Tas nozīmē, ka ir jāatbalsta šie tulkojumi, ka ir jāatbalsta nacionālais stends visās mesēs,” pauž Jundze.

Arī Latvijā tas kaut kādā mērā notiek. Tieši šobrīd noris Valsts kultūrkapitāla fonda finansēts konkurss par naudu latviešu literatūras tulkošanai. Atbalsta lielums vienai grāmatai – līdz 5000 eiro. Savu pienesumu latviešu darbu virzīšanai uz ārzemēm dod arī Latvijas izdevniecības, lai arī tas viņām nav visai ienesīgi, atzīst izdevniecības “Dienas grāmata” direktore Dace Sparāne-Freimane. „Tāpēc ir šis lielais jautājums par to, ka latviešu autoru reklamēšanai, virzīšanai uz ārzemēm ir nepieciešams valsts atbalsts, jo šeit vienkārši neviens autors nav tik turīgs, lai varētu pats sevi promotētu,” norāda Sparāne-Freimane.

Taču kopīgiem – autoru un izdevniecību - spēkiem un daļēju valsts piešprici process notiek. „No vēstures sērijas grāmatām iztulkota un jau pārdota Anglijā ir romāns “Mātes piens”. Arī tulkojums krievu valodā ir jau gatavs un meklējam izdevēju šobrīd. Māra Bērziņa romāns “Svina garša” - tulkojums jau ir procesā, tiek pabeigts un tiek meklēts izdevējs,” piebilst Sparāne-Freimane.

Tulkoto grāmatu uzskaitījums ir garš, un tādas ir arī citām izdevniecībām. Lai arī par latviešu dižpārdokļiem pasaulē vēl nedzird, Latvijas autorus var atrast citu valstu grāmatnīcās un bibliotēkās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti