Visai neparasti latviešu literatūrai - prozas raža aizvadītajā gadā bijusi plašāka nekā dzejas raža. Aizvadītais gads arī pierādījis Gundegas Repšes rosinātās vēsturiskās romānu sērijas "Mēs. Latvija. XX gadsimts" labos augļus, jo nomināciju sarakstā iekļuvušas veselas trīs šīs sērijas grāmatas.
"Kaut kādā ziņā varētu teikt, ka tā jau tāda ražošana - visiem autoriem jāraksta šie romāni, bet ir ļoti interesanti, kā autori pilnīgi atšķirīgi it kā vienu un to pašu uzdevumu izrisina - katrs atkarībā no tā, kāda radoša personība viņš ir un kāds ir viņa domāšanas tips. Kaut kāda veida eksperiments tas ir, līdz šim latviešu literatūrā tāda nebija bijis," uzskata žūrijas priekšsēdētāja Anda Baklāne.
No vēsturisko romānu sērijas Literatūras balvai nominētie trīs darbi ir Noras Ikstenas "Mātes piens", Māra Bērziņa "Svina garša" un Gunta Bereļa "Vārdiem nebija vietas".
Norai Ikstenai - par emocijām, Mārim Bērziņam - par godīgumu un Guntim Berelim - par tiešumu. Tā nomināciju piešķīrumu raksturo žūrijas pārstāve Lita Silova.
"Tātad - Nora Ikstena un romāns "Mātes piens". Par ko? Droši vien par tādām ļoti daudzveidīgām emocijām, kas ļauj ikvienam lasītājam identificēties ar kādu no trim dzimtas sievietēm, turklāt šīs emocijas gan vieno, gan daļēji arī šķir, bet es ļoti ceru, ka arī atbrīvo. Māris Bērziņš un "Svina garša" - par vienkārši dziļo sarežģīta laika izjūtu. Guntis Berelis un "Vārdiem nebija vietas" - par tādām kādreiz ļoti nesaprotamām blaknēm, kas ir radušās cilvēkos pat šķietami ne no kā un kas pastāv daudz ilgāk un dziļāk, arī pēc kara drupām," saka Lita Silova.
Līdzās trim darbiem no vēsturisko romānu sērijas prozas kategorijā nominēts arī Vlada Spāres romāns "Tu nevari dabūt visu, ko gribi" un Ingas Žoludes garstāstu krājums "Stāsti".
Proza dominē arī kategorijā "Labākais oriģinālliteratūras darbs bērniem". No četriem nominantiem dzeju pārstāv tikai Leons Briedis ar krājumu "Saputrotā putra". Pārējie autori - Juris Zvirgzdiņš, Arno Jundze un Luīze Pastore rakstījuši prozu.
Vienu no tendencēm bērnu literatūrā ieskicē žūrijas pārstāve Sandra Ratniece: "Tendence ir autoriem "urķēties" mazo bērnu, pusaudžu psiholoģijā. Gan Jura Zvirgzdiņa gadījumā grāmatā "Gandrīz mīlas stāsts", gan arī Arno Jundzes grāmatā "Kristofers un Ēnu ordenis" - abos gadījumos ir šie vecāku zaudējumi. Šīs sāpes un bērna, pusaudža sava "es" meklējumi."
Ļoti sievišķīga šoreiz izvērtusies kategorija "Spilgtākā debija", jo tai nominētas četras autores sievietes - Anita Mileika, Madara Gruntmane, Sabīne Košeļeva un Elīna Bākule-Veira. Kategoriju kopumā raksturo žūrijas pārstāve Liega Piešiņa: "Tās visas ir sievišķīgas emocijas, pašu pārdzīvotas emocijas, un tomēr tajās nenoliedzami parādās arī konteksts - sabiedrība. Visspilgtāk to var just tieši Sabīnes Košeļevas "Rīga-Maskava", jo tur mīlas stāsts savijas ar tautību problēmām, ar to, kā dažādu paaudžu cilvēki uztver dzīvi."
Kā labākie dzejas darbi nominēti četru autoru - Andra Ogriņa, Toma Treiberga, Kārļa Vērdiņa un Jāņa Rokpeļņa dzejas krājumi.
Jānim Rokpelnim piešķirta arī Latvijas literatūras mūža balva, par to žūrijas ekspertu komisija nolēmusi vienbalsīgi.
Pats dzejnieks jokoja, ka pārāk sarūgtināts par šo balvu viņš neesot, un centīsies pret to attiekties kā savulaik viņa lielā autoritāte Ojārs Vācietis. "Viņš saņēma lielus apbalvojumus. Par visiem šiem apbalvojumiem viņš teica, ka tie acumirklī ir jāaizmirst, lai varētu neviena netraucēts strādāt, lai nesakāptu galvā. Man notiks pēc Ojāra receptes," saka Jānis Rokpelnis.
Latvijas Literatūras gada balvas svinīgā pasniegšanas ceremonija notiks 21.aprīlī Spīķeru koncertzālē.
