Kursīte-Pakule: Raiņa stunda sitīs, kad kļūsim pārāk sekli

Kad būsim palikuši pārāk sekli un nonākuši strupceļā, sitīs latviešu literatūras dižgara Raiņa stunda, un šis brīdis tuvojas, Televīzijas raidījumā „100g kultūras. Diskusija” sacīja literatūrzinātniece Janīna Kursīte-Pakule, diskutējot par Raiņa un Aspazijas ideju modernizēšanu.

Dziļu nevar katru dienu un regulāri lasīt [..] Rainis ir pārejas laikā vajadzīgs. Kad mēs sapratīsim, ka esam pārāk sekli palikuši, ka esam strupceļā un tāds laiks, šķiet, ir pienācis, tad Raiņa stunda sitīs. Šķiet, ka šis brīdis tuvojas, un man pat negribas, ka tāds pienāk, jo tas ir kritisks brīdis,” sacīja Kursīte-Pakule.

Kursīte-Pakule atzina, ka Raiņa un Aspazijas idejas ir jāmodernizē.

„Tas nenozīmē ielikt savu seklo skatījumu vietā, bet Raiņa idejas ir mūžīgas.. Mums ir jādomā, kā no Raiņa paņemt enerģiju, ko viņa darbi sūta, un tur mums pašiem ir jāpieliek sava galva,” mudināja zinātniece.

Savukārt Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore Ilze Knoka norādīja, ka Raiņa lugas jau sarakstīšanas laikā nevarēja normāli iestudēt, un tās vajadzēja „piedzīt realitātei”, līdz ar to Raiņa un Aspazijas modernizācija nav nekas ārkārtīgi jauns.

„Jāatrod saprotams konteksts mūsdienu 15 gadus vecam jaunietim,” piebilda Knoka. 

Tikmēr literatūras skolotāja Daina Štokmane uzsvēra - lai kaut ko modernizētu, ir jāzina pamats, un to ideālā gadījumā ieliek ģimene un tad - skola. 

„Lai iepazīstinātu, ir vajadzīgs laiks, un laika mums nav. Vidusskolas kurss ir tāds, ka nedēļā es varu veltīt divas stundas literatūras, Rainim visu trīs gadu garumā - četras piecas mācību stundas, ne vairāk, tādēļ ir virspusējas jauniešu zināšanas. Lai arī kā mēs skolotāji gribētu atraktīvi izdarīt, tas fiziski nav iespējams,” skaidroja Štokmane.

Runājot par iespēju publikai saistošā veidā internetā atrast Raiņa un Aspazijas vēstules, rakstniecības muzeja direktore skaidroja, ka visas labās ieceres apstājas pie finansējuma trūkuma.

„Attiecībā uz vēstulēm, lai cik skumji tas nebūtu, tas ir bēdīgais finanšu jautājums. Kolēģi no memoriālo muzeju apvienības vismaz septiņus gadus jau meklē iespējas, lai to, kas ir, varētu digitalizēt. Lai izveidotu interaktīvu un viegli lietojamu saskarni, tas prasa zināmus līdzekļus,” sacīja Knoka. „Patlaban ir tas, ko mēs varam atļauties – elementāri skanēti teksti.”

Vērtējot to, ka 100 mīlētāko grāmatu sarakstā, ko veidot aicināja Latvijas Televīzija, lasītāji nav ierindojuši Raiņa darbus, Kursīte-Pakule teica: „Paldies Dievam, ka viņš nav iekļuvis. Ja skatās, kas iekļūst aptauju augšgalos, tas nudien nav tas, kas ir dziļākais.”

Savukārt dzejnieks Jānis Elsbergs to skaidroja, ka nav daudz tādu cilvēku, kas lasa lugas. Dzejai savukārt vajadzīga izlase. Arī Knoka uzsvēra, ka vienu grāmatu no Raiņa vai Aspazijas ir grūti nosaukt, un, ja tiktu mainīta jautājuma nianse, piemēram, nosaukt vērtīgāko grāmatu, rezultāts varētu būt cits. 

Jau vēstīts, ka, gatavojoties Raiņa un Aspazijas 150.dzimšanas dienai, ko atzīmēsim 2015.gadā, tiek veidots festivāls "Pastāvēs, kas pārvērtīsies" ar daudzveidīgu kultūras pasākumu programmu. Tā mērķis ir aktualizēt dzejnieku literāro mantojumu ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas un pasaules mērogā.

Raidījumu iespējams noskatīties Latvijas Televīzijas mājas lapā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt