«Kultūršoks»: Nobela prēmijas piešķiršana Bobam Dilanam viedokļu krustugunīs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Šīgada Nobela prēmijas literatūrā piešķiršana amerikāņu mūziķim - un daudziem par pārsteigumu, izrādās, arī dzejniekam - Bobam Dilanam izraisījusi pamatīgas diskusijas gan pašmāju, gan ārvalstu literātos un literatūras cienītājos. Kā vērtēt šādu neviennozīmīgu izvēli un kādas vēsmas šis lēmums ienes literatūras izpratnē, skaidro Latvijas Televīzijas raidījuma “Kultūršoks” veidotāji.

Lielo interesi par Nobela prēmiju izraisa apstāklis, ka naudas balva, ko saņem tās ieguvējs, ir iespaidīga. Šogad prēmijas vērtība ir astoņi miljoni Zviedrijas kronu jeb vairāk par 800 000 eiro. Balva literatūrā ir arī arvien grūtāk vērtējama, jo kopš laika, kad Alfrēds Nobels novēlēja daļu savas bagātības šīs balvas izveidei, literatūra tās daudzveidībā  ir daudz grūtāk aptverama.

Latvijas Rakstnieku savienības vadītājs, rakstnieks Arno Jundze uzskata - zināma loma prēmijas piešķiršanā Dilanam bija tam, ka "vidējais zviedru akadēmiķu vecums atbilst tam laikam, kad tā bija viņu vētrainā jaunība, zālīte bija zaļāka, dūmi ''zālītei'' bija stiprāki".

 „Ko var domāt speciālists vācu 19. gadsimta prozā par amerikāņu 20.gadsimta 60. gadu dziesminieku un dzejnieku - nu kaut ko, ko diktē viņa personīgā gaume, nevis profesionālās kompetences, bet personīga gaume. Nu un ja tā ir šāda veida balva, tad kāpēc to izvēlas tieši šie cilvēki un ar ko viņi ir īpaši?  Jau pašos balvas piešķiršanas nosacījumos mūsdienās ir milzīgs nejaušības elements, kas Nobela laikā tā nebija,” uzskata dzejnieks, literatūrzinātnieks, izdevējs Dmitrijs Kuzmins.

Kopš 1901. gada Nobela miera prēmija piešķirta tādiem literatūras dižgariem kā Tomass Manns, Josifs Brodskis, Gabriēls Garsija Markess, Aleksandrs Solžeņicins, Semjuels Bekets un daudzi citi, kuri atstājuši neizdzēšamas pēdas pasaules literatūrā. Šogad viņiem piepulcējies arī amerikāņu mūziķis un dzejnieks Bobs Dilans. 75 gadu vecā Amerikas mūzikas leģenda starp balvas pretendentiem minēta jau agrāk, tomēr līdz šim īpaši lielas izredzes saņemt šo balvu viņam netika solītas.

Arno Jundze vērš uzmanību uz to, ka pats Dilans sevi vienmēr ir pozicionējis kā mūziķi, turklāt Nobela prēmijas mājaslapā minēts, ka balvu literatūrā nevar saņemt ne mūziķi, ne mākslinieki

Ar mūziku Bobs Dilans, īstajā vārdā Roberts Alens Cimermans, sāka nodarboties pagājušā gadsimta 60. gados, kopš tā laika mūziķis saņēmis neskaitāmas balvas tai skatā “Grammy”, “Oskaru” un pirms septiņiem gadiem arī ar Pulicera balvu. Mūziķis izdevis 37 studijas ierakstus, taču aiz viņa muzikālās radošās darbības ēnā palicis mākslinieka literārais talants.

"Dilana ietekme, protams, ir neizmērojama, jo viņš pilnīgi izmainīja popkultūru un to, ko varēja pateikt popkultūra, un tieši arī vārdos, ko varēja pateikt popkultūrā. Lai arī kā mums patiktu Sinatra vai Preslijs, vai kaut kas tamlīdzīgs, viņi vienkārši to nespēj izdarīt. Un līdz ar to Dilans arī pavēra ceļu visiem, kas sekoja, kas fundamentāli izmainīja rokmūziku,” skaidro žurnālists Pauls Raudseps.

„Viņš iet cauri no 60. gadu sākuma līdz pat mūsdienām. Grūti ir nosaukt tās ietekmes, un, ja lasa zināmā veidā šos tekstus, tad tie ir tāda sava laika kvintesence, bet reizē pēc formas sasaucas ar vecām angļu balādēm, tur savukārt var saskatīt to pašu modernistu ietekmi uz viņu,” – tā tulkotāja, žurnāliste, redaktore Ieva Lešinska

"Tā, protams, ir smieklīga situācija, ja ņem vērā to, ko raksta Amerikas kolēģi šajā sakarā. Iepriekšējo reizi Amerikas poēzija tika apbalvota ar Nobela prēmiju pirms 60 gadiem. Sanāk, ka Dilans ir izrādījies visievērojamākais amerikāņu dzejnieks pēdējā vairāk nekā pusgadsimtā, kas, protams, ir smieklīgi, ņemot vērā, nu es nezinu, Džonu Ešberiju, kurš ir dzīvs un vesels. Čārlzs Simiks raksta, Rons Silemans raksta, Amerikas poēzija ir liela un nozīmīga, tajā ir daudz ievērojamu rakstnieku," stāsta Dmitrijs Kuzmins.

Līdz šim ir valdījis uzskats, ka augstvērtīga jeb nopietnā literatūra ir monumentāli darbi par sociālām, politiskām, psiholoģiskām un reliģiski filozofiskām tēmām dažādos literatūras žanros. Šīgada Nobela prēmijas komisijas lēmums uz šiem uzskatiem liek paraudzīties no jauna skatu punkta.

"Tas, kas ir mēģināts pateikt, ir, ka mēs varam skatīties uz literatūru plašāk, ka mēs varam ieraudzīt dzeju tur, kur mēs līdz šim esam gājuši garām, un tas ir ne tikai nenoliedzams, bet arī nenovēršams fakts, ar ko jādzīvo tālāk," uzsver publicists, tulkotājs Ilmārs Šlāpins.

Savukārt Dmitrijs Kuzmins uzskata, ka apgalvojumi par literatūras robežu paplašināšanu ir nedaudz dīvaini, "jo ne viss, kur tiek izmantots vārds, ir literatūra, tad jau varētu piešķirt Nobela prēmiju par labu filmu tāpēc, ka tai ar vārdiem ir uzrakstīts labs scenārijs".

"Es esmu manījis, ka ir tāds zināms snobisms, ka tas, kas ir grāmatā rakstīts, ir smalkāks par to, kas tiek dziedāts, un tad to vērtē no tāda viedokļa, nevis no teksta kvalitātes viedokļa," saka dzejnieks un tulkotājs Juris Kronbergs.

"Dilans turpina to Miltona, Bleika tradīciju, samaisa kopā Amerikas tautas dziesminieku tradīciju ar blūza tradīciju un vēl pieliek klāt Eiropas modernismu, un spēj no tā radīt ļoti spilgtu dzeju ar ļoti spilgtām dzejas gleznām, fantastiska valodas izjūta, tā kā grūti ir teikt, ka viņš nebūtu pelnījis Nobela prēmiju," norāda Kronbergs.

To, vai blakus Viljama Šekspīra, Raiņa, Imanta Ziedoņa, Knuta Skujenieka un daudzu citu vārda meistaru dzejas krājumiem gan bibliotēku plauktos, gan uz skolēnu mācību galdiem nonāks arī Boba Dilana dzejas krājums, rādīs laiks.

Interesanti, ka pats mūziķis pagaidām ignorē Nobela prēmijas komisijas mēģinājumus ar viņu sazināties. Un no Dilana mājaslapas ieraksts par Nobela prēmiju ir dzēsts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti