Vēsturiskā tēma latviešu prozā kā ierasts arī šogad ir bijusi visnotaļ tuva. Andris Zeibots grāmatā "Lēngaitis" iezīmē pēckara laikmetu caur Zentas Mauriņas un Konstantīna Raudives dzīvēm. Savukārt vēsturisko romānu meistars Jānis Lejiņš darbā "Straupes pilskungi" caur atkarību dziedinātavas pacientu pieredzi lasītājus aizved jaunāko laiku vēsturē.
Tāpat lielisku laikmeta liecību ir radījis arī rakstnieks Aivars Kļavis. Dokumentālās prozas grāmatā "Avota laiks" bijušais žurnāla "Avots" redaktors atklāj tā darbības ainas uz perestroikas un Atmodas laiku fona. Pagājušā gadsimta otro pusi apraksta arī Rihards Bargais romānā “Nemodernās Slampes meitenes”. Tiesa, caur savu pieredzi un ne vienmēr komplimentārā formā.
Šogad pie lasītājiem turpināja nonākt jau pērn aizsāktās sērijas "Es esmu…" romāni. Tajā mūsdienu rakstnieki stāsta par latviešu literatūras klasiķiem. Sērijas klāstu šogad papildināja Andra Akmentiņa romāns "Meklējot Ezeriņu" par Jāni Ezeriņu, Ilzes Jansones "Laika rēķins" par trimdas rakstnieci Ilzi Šķipsnu. Inga Žolude darbā "Vendenes lotospuķe" atklāj daļu no izpētītā par Jāni Poruku, bet Māris Bērziņš romānā "Nākotnes kalējs" ataino posmu no Viļa Lāča dzīves nogales.
Personības iekšējā pasaule tiek atklāta arī Ilonas Brūveres grāmatā "Mana grāmatvedība". Tā balstās aktiera Jura Strengas vērojumos par teātri, dzīvi un cilvēkiem.
Kristīnes Želves romāns "Grosvaldi" atklāja stāstu par Latvijas kultūrai un politikai nozīmīgajai dzimtai piederīgo leģendāro personību Mēriju Grīnbergu, pateicoties kurai Otrā pasaules kara laikā tika izglābti simtiem Latvijas mākslas priekšmeti.
Savukārt grāmatā "Ceļā pie patērētāja" dzejnieks Žebers dažādu sadzīves priekšmetu montēšanas shēmas sapludināja ar tekstu, radot savdabīgi vizualizētu dzeju un lugas.
Šajā literatūras gadā pie lasītājiem nonāca arī sen lolots un beidzot izdots pirmais Baltijas valstu literatūras izdevums "No More Amber". Tajā atrodami dažādu paaudžu un žanru autoru jau publicētie un oriģinālie darbi no visām trijām Baltijas valstīm.
