Korāns - arī Imanta Kalniņa tulkojumā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem.

 

Korānu iztulkot Imants Kalniņš apņēmies pirms četriem gadiem, piedzīvodams skaudru atskārsmi - tā ir tumsonība, ja latviešu valodā joprojām nav izlasāma šī ievērojamā grāmata, kuras nozīme jau sen sniedzas tālu pāri arābu pasaules robežām.

"Grāmata, kas aicina nepieļaut ļaunumu pasaulē un cīnīties pret to" - tā pazīstamais komponists Imants Kalniņš raksturo islāma Svētos Rakstus - Korānu, kas viņa latviski tulkotajā versijā tikko nācis klajā un otrdien piedzīvoja atvēršanas svētkus. Korānu iztulkot Imants Kalniņš apņēmies pirms četriem gadiem, piedzīvodams skaudru atskārsmi - tā ir tumsonība, ja latviešu valodā joprojām nav izlasāma šī ievērojamā grāmata, kuras nozīme jau sen sniedzas tālu pāri arābu pasaules robežām. Interesanti, ka gandrīz vienlaicīgi Latvijā izdoti divi Korāna tulkojumi - pirms dažām nedēļām ar savu Korāna interpretāciju klajā nāca arī Uldis Bērziņš.

"Tad nu es paļaujos uz to, ko Dievs sacīs man un dodos ceļā." Tā savu stāstījumu par darbu pie Korāna interpretācijas latviešu valodā ievada Imants Kalniņš. Viens no pirmajiem impulsiem, kas rosinājis to darīt, bijis savulaik presē izlasītais par latviešu izcelsmes zviedru mākslinieku Larsu Vilku, kurš savās karikatūrās atļāvies ņirgāties par islāma pasaulei svētām lietām - Imants Kalniņš tādu rīcību dēvē kā nekrietnu. Tāpat darbu pie Korāna tulkošanas motivēja arī skumjie vērojumi par tautu un valstu arvien pieaugošo nesaprašanos, neskatoties uz to, ka Berlīnes mūris un dzelzs priekškars jau sen kā kritis; un bieži vien tam par pamatu ir vienkārši neziņa un tumsonība, piemēram, arī par to, ko tad īsti vēsta un uz ko tad aicina Korāns.

Imanta Kalniņa veikumu augstu novērtē Arābu kultūras centra priekšsēdētājs Hosams Abu Meri un ļoti cer, ka tas palīdzēs kliedēt dažādus iesīkstējušus stereotipus un islamafobiju, kas nav sveša parādība arī Latvijā.

Arī Juris Paiders, grāmatas "Islāms un Rietumi" autors, uzskata, ka Imanta Kalniņa Korāna interpretācija ir emocionālāka un vieglāk uztveramāka nekā pavisam nesen klajā nākušais Ulda Bērziņa veikums, kas ir, iespējams, precīzāks, bet sarežģītāk lasāms, tāpēc katram no šiem tulkojumiem būs savi cienītāji. Paiders arī uzsver, ka lielos vilcienos ētiskās pamatnostādnes Korānā un Bībelē ir līdzīgas, taču ir arī atšķirīgi principi, piemēram, Korāns stingri aizliedz augļošanu.

Imants Kalniņš latviskoto Korānu dēvē nevis par tulkojumu, bet gan par interpretāciju, tādējādi respektējot islāma pasaulē valdošo uzskatu, ka Korāns ir Korāns tikai arābu valodā, pārnesumus uz citām valodām tādēļ nevar dēvēt par tulkojumiem, bet tikai par interpretācijām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti