Audiogrāmata ir vainagojums plašākam projektam, kas aizsākās pirms diviem gadiem. Toreiz režisore Nadīne Bokovikova iestudēja dzejas izrādi "Dziesmu dziesma", kas bija skatāma starp eksotiskajiem augiem Botāniskā dārza Palmu mājā. Skatītājiem tas bija fascinējošs piedzīvojums, diemžēl pandēmijas dēļ toreiz varēja notikt tikai dažas izrādes.
Radošajai grupai bija liela vēlme projektu turpināt, tāpēc tapa īpaša radio raidījumu sērija "Mīlas trubadūri. Dzejas ceļojumi", kas noskanēja Latvijas Radio 2021. gadā. Un nu šoruden klajā nākusi audiogrāmata "Dziesmu dziesma".
Tāpat kā izrādē Botāniskajā dārzā dzeju audiogrāmatā ierunājuši aktieri Andris Bulis un Maija Arvena-Kalniņa, dzeja savijas ar armēņu tautasdziesmām Asmikas Bagojanas dziedājumā un īpašu skaņu partitūru, ko veidojis skaņu režisors Ivars Kalniņš.
Projekts tapis ciešā sadarbībā ar "Dziesmu dziesmas" atdzejotāju Knutu Skujenieku, kas diemžēl projekta īstenošanas laikā devās mūžībā, bet radošajai grupai bija atstājis savas liecības par atdzejojuma tapšanu, stāsta projekta producente Lauma Kazaka: "Knuts Skujenieks vienā no sarunām teica, ka senajos Austrumos cilvēki prata mīlēt smalki. Aktieris Andris Bulis šai saistībā viņam jautāja – bet vai tad mūsdienās cilvēks vairs neprot mīlēt smalki? Un tad viņi vienojās, ka tomēr prot, bet ka mūsdienās tā romantika ir mazliet citādāka. Tomēr būtu ļoti svarīgi par to atcerēties arī ikdienā. Knuts arī teica, ka šis darbs, kuru viņš atdzejoja lēģerī, tātad pavisam skarbos apstākļos, viņam palīdzējis izdzīvot šo laiku un arī pēc tam palīdzējis visu mūžu pacelties pāri negācijām un domāt par mīlestību. Viņš arī stāstīja, ka otru cilvēku – savu sievu – viņš vienmēr ir turējis augstāk par sevi. Un tad nu sanāk, ka arī paša dzejnieka dzīvesstāsts ir kā piemērs "Dziesmu dziesmas" kodolam. Līdz ar to es domāju, ka arī mūsdienu cilvēkam savstarpējo attiecību veidošanā tas ir ļoti svarīgi."
Aktieri Maija Arvena-Kalniņa un Andris Bulis atzīst, ka ļoti poētiskais "Dziesmu dziesmas" teksts pieprasa to arī runāt mūsdienām netipiski poētiski, kas nemaz nav tik vienkārši, taču īsta veldze ir šī teksta dziļā ietilpība un tēlainība.
Maija Arvena-Kalniņa skaidro: "Tās ir kā lūgšanas – tik skaisti! Un ja tu vēl saki to otram cilvēkam, savam mīļajam, cik viņš ir skaists, cik viņš ir brīnišķīgs, ka tu esi tik laimīga, ka ir tāds cilvēks tavā dzīvē! Un vēl tajā skaistajā dzejā, kas pilnīgi elektrizē. Tā ir ļoti īpatnēja, debešķīga un vienreizēja sajūta pašam."
Andris Bulis piekrīt:
"Teksts ir ļoti poētisks, ļoti erotisks, bet tā erotika ir nevis tā kā mūsdienās – ļoti tieša un konkrēta, bet ļoti tēlaina.
Lai arī mēs dzīvojam citā laikā, es ceru, ka mīlestība, poēzija, iekāre, seksualitāte nav zudusi, tāpēc es domāju – varētu būt interesanti."
Audiogrāmatas bukletā var izlasīt visu "Dziesmu dziesmas" tekstu, kā arī Knuta Skujenieka ceļavārdus projektam un divus viņa nepublicētus dzejoļus par mīlestību. Bukletam ir ļoti īpašs vizuālais tēls, par to stāsta producente Lauma Kazaka: "Audiogrāmatā var redzēt Māra Ločmeļa senajā ambrotipa tehnikā veidotās fotogrāfijas no "Dziesmu dziesmas" fotosesijas izrādei ar aktieriem armēņu tautastērpos, lai radītu šo austrumniecisko tēlaino un noslēpumaino noskaņu, uz vāka ir redzams koši oranžais Maijas Arvenas-Kalniņas gleznojums. Kopā ar dizaineri Gunitu Kraševsku mēs mēģinājām izveidot stāstu par šo projektu. Un beigās ielikām bildes no fotosesijas, kur aktieri redzami džinsos un vienkāršā apģērbā, kas simbolizē to, ka visas šīs mīlestības attiecības ir ļoti skaistas, bet centrā ir cilvēks, un mēs esam tādi, kādi mēs esam. Varbūt šī audiogrāmata veicinās romantisko cilvēkā?"
Audiogrāmatas "Dziesmu dziesma" prezentācija notiks 20. novembrī mūzikas un drāmas telpā "OratoriO", pēc tam radošā grupa iecerējusi veidot sadarbību ar skolām un bibliotēkām, lai projekta ideju turpinātu tālāk.
