Klasika un avangards desmit dienu garumā. Ko piedāvā «Dzejas dienas 2019»?

Gan klasiski, gan avangardiski pasākumi veidos šī gada Dzejas dienu programmu, ko atklās piektdien, 6. sepetmbrī, un kas ilgs desmit dienu garumā. Līdzās klasiķu vakaram un atceres brīdim Raiņa kapos programmā būs arī Dzintara Soduma festivāls, Montai Kromai veltīta pastaiga, ceļojums ar dzejniekiem pa Ziepniekkalnu un pat dzejas diskotēka un dzejas lasījumi peldbaseinā.

Atjauno dzejas krājumu tradīciju

Ko piedāvā Dzejas dienu 2019?Baiba Kušķe

    „Redzat – arī formāts ir līdzīgs, kā jau bija ierasts šiem Dzejas dienu krājumiem. Mēs nolēmām, ka šī tradīcija turpināsies, ka mēs Dzejas dienās atvērsim iepriekšējo Dzejas dienu krājumu,” stāsta Dzejas dienu padomes pārstāve Sandra Ratniece, rādot neliela formāta grāmatiņu ar nosaukumu „Dzejas dienas 2018”.

    Šādi krājumi bija neatņemami Dzejas dienu pavadoņi no šā pasākuma pirmsākumiem 60. gadu vidū līdz pat 2004. gadam, kad šī tradīcija pārtrūka. Tagad – pēc 14 gadiem – tā atkal atjaunota.

    “Pagājušajā gadā padome nolēma, ka mēs šādu krājumu ļoti vēlamies, jo tā ir tomēr arī sena tradīcija tāpat kā Dzejas dienas. Sanāca kopā autori, ļoti labprāt deva šos dzejoļus, jo šī tradīcija visiem ir zināma. Un tā tapa šis krājums,” stāsta Ratniece.

    Šī gada Dzejas dienās tradīcijas ne tikai tiks atjaunotas, bet arī turpinātas. Raiņa dzimšanas dienā notiks vairāki Rainim veltīti pasākumi, būs arī klasiķu dzejas vakars ar Dzejas dienu balvas pasniegšanu, tāpat Baltijas valstu vakars un viesu vakars, kurā šoreiz īpašā uzmanības centrā būs Balkānu reģiona dzejnieki.

    Arī šogad neizpaliks daudzu tik iemīļotais ceļojums ar dzejniekiem, kas risināsies jau 15. reizi un kura kuratore ir dzejniece Ērika Bērziņa, kas šoreiz aicinās uz Ziepniekkalnu.

    Dzeja baseinā

    Jau otro gadu Ērika Bērziņa ir kuratore vēl kādam notikumam, kas saucas „Ūdensdzeja”. Pērn dzejnieki lasīja savus tekstus, braucot ar kuģīti pa pilsētas kanālu, bet šoreiz dzejas lasījumi vārda vistiešākajā nozīmē notiks ūdenī.

    „Mani kā ilggadēju Dzejas dienu kuratori vienmēr ir interesējis dzeju pasniegt kā īpaši, ārpus šiem tradicionālajiem formātiem.

    Arī šogad notiks pasākums „Ūdensdzeja”, un šogad dzejnieki iekāps baseinā.

    Patiešām pavisam reāli dzejas lasījumi notiks “Elektrum” Olimpiskā centra peldbaseinā. Šo svētdien pulksten 19. Un visi dzejas klausītāji varēs gan tiešā, gan pārnestā nozīmē izjust ūdens stihiju,” atklāj Bērziņa. Klausītājiem jāņem vērā, ka telpā būs plus 34 grādi, tādēļ jāierodas vasarīgi ģērbtiem, bet ne gluži peldkostīmos. Kopā ar dzejniekiem baseinā tomēr nevarēs peldēt.

    “Dzejnieki katrs būs izvēlējies savu konceptu, kā sevi pasniegt. Bet es jau tagad varu pačukstēt, ka dzejniekam Eduardam Aivaram būs Raiņa stila kopējais peldkostīms. Es domāju, ka tas būs ļoti interesants un īpašs pasākums,” stāsta Bērziņa.

    Līdzās pašai Ērikai Bērziņai un jau pieminētajam Eduardam Aivaram pasākumā „Dzejnieki peldbaseinā” piedalīsies arī Henriks Eliass Zēgners, Jānis Tomašs, Semjons Haņins un Andra Manfelde.

    Festivāls un pastaiga

    Dzejas dienas šogad ietvers arī Soduma festivālu, kad leģendārajā kafejnīcā „M6” seši jaunie dzejnieki komentēs, interpretēs, izaicinās un visādi citādi apspēlēs latviešu trimdas dzejnieku Dzintaru Sodumu.

    Bet kā velte Montai Kromai simtgadē būs pastaiga pa viņas tik iemīļoto Rīgas centru. „Monta Kroma - līdzīgi kā Aleksandrs Čaks - ir spilgtākā mūsu urbāniste dzejā, tajā viņa, protams, ir fiksējusi 60., 70. gadu Rīgu, unikālu ar tās ritmiem, atmosfēru, cilvēkiem, vietām. Protams, lasot šo dzeju, tagad ir arī interesanti to tvert pilsētvidē. Tad tu vari paskatīties, kādi krodziņi vēl joprojām eksistē 50 gadus vēlāk un kas atrodas tajās vietās, kas viņas dzejā ir pieminētas, bet kas jau ir izmainījušās. Un tad mēs arī tā lēnām caur Rīgas centru kustēsimies,” zina stāstīt dzejnieks Ronalds Briedis.

    Pastaiga notiks svētdien, 8. septembrī. Sāksies divos pēcpusdienā pie ēkas Baznīcas ielā 7, kur dzejniece savulaik dzīvoja, piestās pie viņas dzejā svarīgiem punktiem, līdz nonāks mākslas centrā „Noass” uz AB dambja, kur notiks pasākums „Montas joga”:

    „Tā nav nejauša izvēle – gan joga, gan kuģi, gan arī joga uz kuģa ir ar Montas pašas dzīvi cieši saistīta,” stāsta Briedis.

    80 dzejnieki no 11 valstīm

    Dzejas dienas piedāvās arī dzejas diskotēku „Dzejas katedras dibināšana” Esplanādē, pasākumu „Metafiziskā dzeja”, kas notiks Maskavas forštatē, Vijoļšķūnī, kas atrodas tieši blakus Ulda Bērziņa ģimenes mājas sētai. Būs arī daudz citu pasākumu, kuros kopumā piedalīsies vairāk nekā 80 dzejnieku no 11 valstīm.

    Kāpēc jau vairāk nekā 50 gadus katru gadu no jauna arvien ir vajadzīgs šis dzejnieku lielais uznāciens – pārdomās dalās Rakstnieku savienības vadītājs Arno Jundze: „Man liekas, ka šis ir tāds populistu un polittehnologu laikmets, kad ļoti daudz melo. Bet tomēr reizi gadā gribas kaut ko īstu, kaut ko dzīvu, kaut ko patiesu. Un dzeja atkal iznāk uz skatuves šajā brīdī, jo sabiedrība jau īsti to patiesību nepiedāvā. Savukārt dzeja – kā bija patiesa pirms 100 gadiem, tā viņa ir patiesa arī šodien, un tāds ir tas skaidrojums.”

    Dzejas dienu atklāšanas pasākums notiks piektdien, 6. septembrī, mākslas centrā „Noass” un Dzejas dienas turpināsies līdz 16. septembrim.

    Literatūra
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti