„Mēs ar Signi Pucenu esam kursabiedrenes Latvijas Kultūras akadēmijā. Mēs studējām tradicionālo kultūru un latviešu folkloru. 2005. gadā mēs noorganizējām savu pašu pirmo ekspedīciju – ņēmām vērā pasniedzēju mācīto, tā bija vasara, kad staigājām pa Aizputes mājām, satikām vietējos ļaudis, pierakstījām, ko pilsētnieki stāsta, zina par vietām un dažādiem cilvēkiem. No ekspedīcijas materiāla sanāca divas dominējošās tēmas, kas parādās pilsētnieku stāstos – viena par paslēpto eju no baznīckalna uz pili, zem Tebras uz klostermuižu. Otra bija daudz nopietnāka un maz pētīta – tā bija tēma par ebrejiem Aizputē,” stāstīja viena no tradīciju burtnīcas autorēm Ieva Vītola.
Vītola atklāja, ka tie bijuši ļoti personiski cilvēku stāsti. Visi viens par otru zināja, jo Aizpute bija maza pilsēta.
„No tā, kā bija kaimiņos, kāda bija sadzīvošana kaimiņos ar ebrejiem, kādas bija bodītes, kādas ir ebreju tradīcijas, arī dramatiskie un traģiskie stāsti par genocīdu. Pilsētnieki, kuri šeit dzīvoja, viņi tam visam bija aculiecinieki – viņi redzēja un dzirdēja, kā kaimiņu vai klasesbiedru aizveda uz mežu un nošāva tikai tāpēc, ka viņš ir ebrejs,” stāstīja Vītola.
Ar savām atmiņām par ebrejiem Aizputē dalījusies arī bijusī Latvijas Televīzijas ilggadējā žurnāliste Olga Utkina – sirma un dzīves pieredzes bagāta sieviete, kura pēc četriem gadiem svinēs 100. dzimšanas dienu. Viņa piedalījās tradīciju burtnīcas atvēršanas svinīgajā notikumā.
„Pēc skaita ebreju Aizputē bija daudz. Nevaru nosaukt nevienu māju, nevienu veikalu, kas nebūtu saistīts ar ebrejiem. Ne jau vienveidīgi, bet dažādi – Feldmanim kurpes, Glikmanim – drēbes, Ansonam – citas preces," atminējās Utkina.
Viņas stāstus pierakstījusi Signe Pucena, kādā no tiem rakstīts: „Aizputē pie Misiņkalna kapiem dzīvoja ebrejs (Ulmanis Josefs). Viņiem bija divas meitiņas. Un, kad ienāca vācieši, viņi gribējuši meitiņas arī nošaut. Mamma bija latviete, bet tā kā viņi nebija reģistrējušies oficiāli, bet, kā saka, sametušies kopā, tad tomēr sabiedrība paglāba viņas. Un es zinu, ka viņas pēc kara dzīvoja Rīgā, es viņas satiku.”
Šis jau ir trešais un apjomīgākais materiāls par ebrejiem Aizputē, atzīmēja starpnozaru mākslas grupas „Serde” pārstāve Signe Pucena.
„Klāt nākuši materiāli, ko cilvēki devuši no savām privātkolekcijām. Ir dažādi atradumi – viens no interesantākajiem atradumiem, kas mums šo gadu laikā bijis, ir Toras ruļļa fragments, ko savulaik atnesa viens Aizputes iedzīvotājs no Ceļdomu ģimenes. Viņš kā bērns atceras, ka tāds vienmēr ir bijis viņu sekcijā, kāds to devis bungu apvilkšanai ar ādu. Viena puse ir aprakstīta ar fragmentu no Mozus grāmatas," atklāja Pucena.
Tā ir vienīgā taustāmā lieta, kas palikusi no sinagogas, kas joprojām atrodas Aizputē. Zināms, ka 1941. gada jūnijā Aizputē dzīvoja 534 ebreji. Sākoties karam, evakuēties izdevās 33 cilvēkiem, 500 cilvēkus noslepkavoja. Skaudri un dzīves pilni stāsti par ebrejiem Aizputē tagad lasāmi tradīciju burtnīcā „Stāsti par ebrejiem Aizputē”.
