Dienas ziņas

Skolu direktori: Pedagogu trūkums ietekmēs mācību kvalitāti

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Klajā nākusi grāmata "Ķoniņu brīvciemi"

Klajā nākusi grāmata par kuršu ķoniņu brīvciemiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Kāds bija kuršu ķoniņu brīvciemu plānojums, vēsture un likteņi – tas viss atklājas gan pētījumos, gan cilvēku atmiņu stāstos grāmatā "Ķoniņu brīvciemi". Tā ir par septiņiem brīvciemiem tagadējā Kuldīgas novadā. Tie pastāvēja gadsimtiem ilgi, bet 1929. gadā valsts pieņēma lēmumu brīvciemus sadalīt viensētās. Šobrīd nav vienotas kuršu ķoniņu kopienas, bet to pēcteči ir aktīvi savas vēstures un kultūras izzinātāji. Arī grāmata "Ķoniņu brīvciemi" ir viņu kopdarbs. 

13. gadsimtā, lai iegūtu karavīrus, administratīvos darbiniekus un vairotu vietējo iedzīvotāju lojalitāti, Livonijas ordenis nereti viņiem izlēņoja zemi, tas ir, noslēdza līgumu, ar kuru zemeskungs atteicās no savas varas izlēņotās zemes teritorijā, bet lēņa saņēmējs zemi ieguva brīvā dzimtvaldījumā, kamēr vien viņš gribēja un spēja pildīt lēņa pienākumus. Laikā no 14. līdz 16. gadsimtam šādus lēņus Kuldīgas apkārtnē saņēma septiņas kuršu ķoniņu priekšteču dzimtas.

Grāmatas "Ķoniņu brīvciemi" veidotāja Inita Peniķe stāsta: "Lai arī viņus centās apspiest, viņi centās panākt pilnīgu brīvību, par ko ar carisko Krieviju turpat pie 100 gadiem tiesājās. Jūs varat iedomāties, ka viņi tiesas prāvās samaksāja vairāk, nekā būtu nodokļos jāmaksā, bet viņiem tā vēlēšanās bija daudz lielāka uz to brīvību. Tas mani uzrunāja pat visvairāk."

Grāmatā ir informācija par ciemiem, iekļautas arī cilvēku atmiņas. Viens no autoriem, kuršu ķoniņu pēctecis pētnieks Ilmārs Mežs līdztekus atmiņām apkopojis vēl nepublicētus materiālus par brīvciemiem no dažādu gadsimtu tautas skaitīšanām. Mežs skaidro: "Mums ir iemasēts pa tiem apspiestības gadiem, gan vāclaiku, gan krievu, ka tie nabadziņi, krimta cietu pelavmaizi, ka nekas nav bijis. Bet no kurienes visi tie greznie tērpi, tās sudraba saktas, kas ir arī uz grāmatas vāka? Tā maksāja pie pusgada mācītāja algas, ko tas latviešu zemnieks ir sev pie zeltkaļa un sudrabkaļa pasūtījis, tas paceļ apziņu, ka starp latviešiem ir cilvēki, kas var savas dzimtu vēstures šķetināt vairākus gadsimtus pēc kārtas. Tā pašapziņai ir ļoti laba pote."

Vēsturnieks Agris Dzenis, iedziļinoties ātrāk nepētītajos Kuldīgas virspilskunga tiesas dokumentos, atklājis ne vienu vien stāstu par ķoniņu tiesisko un mantisko stāvokli un attiecībām: "Ir vairākas prāvas, kas apstrīd konkrētas personas piederība pie ķoniņu kārtas. Šī persona manto mājas, radinieki mēģina apstrīdēt viņa mantošanas tiesības, gan piederību pie koniņu kārtas, abas puses vāc pierādījumus, bet šīs prāvas parasti beidzas ne ar ko."

"Ķoniņu brīvciemi" ir viens no apjomīgākajiem un vizuāli krāšņākajiem pētījumiem par šo unikālo vēstures lapaspusi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti