"Statistika liecina, ka ap 50 000 Latvijas puiku ir dienējuši tā sauktajā padomju armijā. Bet līdz pat šim brīdim nav nevienas grāmatas par to," saka Viks.
Stāstot par jauno grāmatu, Viks sāk ar pamatojumu, kas viņu rosinājis ķerties klāt gandrīz pusgadsimtu seniem notikumiem viņa dzīvē. Padomju armijā viņš dienēja Hruščova laikā - no 1962. līdz 1964.gadam. Viņa kaujas uzdevums bija apsargāt kriminālieslodzītos, sauktus par zekiem, viņa atrašanās vieta - Arhangeļskas apgabals, kur viņš bijis vienīgais latvietis.
"Nokļuvis tur, es iepazinu vienu no paralēlajām pasaulēm. Ja līdz tam par paralēlajām pasaulēm es biju lasījis tikai zinātniskajā fantastikā, tad te bija pilnīga reāla paralēlā pasaule. Es sapratu, ka tā nav jāmeklē uz citām planētām vai tur - ārā, kā mēdz izteikties," stāsta Viks.
Kā teju ikviens Padomju armijā dienējošais, arī Viks saskārās ar visiem oficiālajiem un neoficiālajiem armijas rangiem un hierarhiju, kas bieži vien saistās ar bezjēdzībām un pazemojumiem, kā arī, protams, viņam nācās pielāgoties tikai armijai raksturīgajai leksikai.
Grāmata pamatā balstīta uz Vika atmiņām, kā arī armijas laika vēstulēm, kas sūtītas vecākiem un brālim. Taču grāmata nav tikai notikumu dokumentāls atstāsts, tā aicina uz dziļākām pārdomām par cilvēka attiecībām ar varu, viņa prioritātēm un pašsaglabāšanās metodēm, atrodoties nestandarta absurda apstākļos.
"Tieši tāpēc, ka militārā sfēra aizņem ārkārtīgi lielu vietu visā mūsu eksistencē - teju katrā televīzijas vai radio ziņu pārraidē tiek skarta militārā sfēra un tas, kā šī sfēra ietekmē cilvēka psihi," Viks dalās pārdomās par grāmatas aktualitāti šodien.
Viens no pirmajiem grāmatas lasītājiem bijis Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube, uz grāmatas vāka lasāms arī viņa komentārs. Viņš Vika veikumu vērtē ļoti atzinīg. "Man bija ļoti interesanti. Šeit ir stāsts par galējiem ziemeļiem. Es dienēju galējos dienvidos nedaudz vēlāk par šo periodu, bet tas bija tik interesanti, ka nav bijis nekādas starpības tajā veidā, kā šīs norises notiek armijā - ne tajā stulbumā, ne arī tajā veidā, kā indivīds mēģina izdzīvot šajā vidē, varbūt romantizējot kaut kādas lietas, uzturot saikni ar saviem vecākiem vai radiniekiem, vai mīļotajiem Latvijā. Tas viss bija tik tuvs un pazīstams man, ka es šo grāmatu izlasīju burtiski vienā elpas vilcienā," atklāj Raimonds Graube.
Raimonds Graube Vika grāmatu uztver arī kā atgādinājumu, kur mūsu tauta ir bijusi un vairs negrib būt: "Lai arī viņš raksta par 60.gadiem, tā ir arī pavisam nesena pagātne, tā tas bija arī 70. un 80.gados. Nekas nebija mainījies. Tieši tā pati attieksme, izpratne, priekšnieka-padotā attiecības. Diemžēl, tas ir laikam tāds autoritatīvo režīmu produkts - tas sākas no centra un kaskadējas lejā līdz indivīdam, ierindniekam. Un te mēs varam saskatīt paralēles arī ar šodienu."
Līdzās armijas ikdienai Vika grāmata atklāj arī plašāku tā laika notikumu fonu - 20.gadsimta 60.gadi zīmīgi ar lielvaru sacensību, pirmajiem soļiem kosmosā, Hruščova atkusni, 60.gadu sākumā Hruščovs pieņem lēmumu - izņemt no mauzoleja Staļina mirstīgās atliekas.
Ar grāmatas autoru Viku būs iespēja tikties "Latvijas Grāmatu izstādē 2015" piektdien, 27.februārī, plkst. 15 Kultūras stendā.
