Klajā nāk Leona Brieža dzejas krājums «Rondeles»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Klajā nācis Leona Brieža (1949-2020) dzejas krājums “Rondeles”, medijus informē izdevniecības “Pētergailis” pārstāvji.

Izdevēji atzīmē: “Leonam Briedim mazliet pietrūka laika, lai viņš savām acīm ieraudzītu 70. jubilejas krājumu. Rondeles. Patiesībā – pats viņš paguva visu. Pārrunāt ar izdevēju un redaktoru pārrunājamo, atstāt jau gatavu krājumu, pat ievadvārdus uzrakstīt.”

“Šo rondeļu grāmatu rakstīju daudzus gadus – pats sev. Rondeles man uzvēdīja spirgts jūras vējš, kam blakus kopā ar Mariju dzīvoju Dubultu jaunrades namā, tāpēc lielāko tiesu rondeļu tapušas laikā no 2013. līdz 2014. gadam. Tad šo grāmatu aizmirsu, kaut kur nozaudēju sirds melnrakstos, iekams to gluži nejauši uzgāju sava Kaugura mitekļa aprakstīto papīru krāvumos, kurp mēs ar Mariju pārcēlāmies dzīvot 2015. gada jūlijā.

Jutos tik pārsteigts un apmulsis, apjucis par šo negaidīto likteņa pavērsienu. Rondeles atgriezās.

Tās apstāja mani no visām pusēm un lūdzās: “Uzraksti mūs no jauna!” Vaicāju “Kāpēc?” “Tu esi mainījies,” rondeles atteica, “mēs arī esam citas”. Vienas dienas laikā 2019. gada 18. oktobrī es uzrakstīju šīs citas, bet tās pašas rondeles, pirms daudziem gadiem jau uzrakstītās vēlreiz, no jauna. “Vai tā tas mēdz būt?” – jūs neticīgi pārprasīsiet. To jums spēs atbildēt vienīgi šī grāmata un jūs paši. Es dzīvoju 2019. gada 19. oktobrī.” Tā par savām rondelēm rakstīja Leons Briedis.

Krājuma redaktors Māris Salējs par Leonu Briedi raksta: “Reti kad, reti kāds dzejnieks mūsu dienās vairs apzinās kādas tradicionālās stingrās dzejas formas iespējas, to poētisko brīvību, kura tiek sasniegta, ievērojot striktus formālus ierobežojumus. Leons Briedis ir viens no šiem retajiem. Viņš ne tikai ir izkopis šīs formas, bet uzdrošinājies rādīt pilnvērtīgas – sonetu, oktāvu – dzejas grāmatas. Tagad kārta pienākusi rondelei. Šīs senās franču dzejas formas meistari latviešiem savulaik bija Edvarts Virza un Jānis Medenis. Leons šo tradīciju 21. gadsimta sākumā iedzīvina jaunā kvalitātē. Kā zināms, strikti formas iegrožojumi pieprasa milzīgu iztēles un valodas disciplīnu, arīdzan prasmi pārvaldīt “spēles laukumu”, lai, stingrā atskaņu sistēmā, noteiktu rindu atkārtojumos secīgi uzplauktu arī poētiskā vēstījuma jēga. Lai dzejnieka retorika nebūtu tukša un klišejiska.

Leons Briedis pierāda, ka viņš “elpo” šajā formā brīvi un piepildīti. Iespējams, tieši šādi atklājas Leona būtība – apaugļots un izdziedāts ētiskais un estētiskais kategorisms, pār kuru līst maigā folkloras saules gaisma.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti