Grāmatas tapšanas ieceres autors un īstenotājs ir Riharda Zariņa mazdēls Aivars Celmiņš (1927), dabaszinātņu doktors, pētnieks, sava vectēva radošā un intelektuāla mantojuma glabātājs. Šajā grāmatas izdevumā pirmoreiz publicēts Aivara Celmiņa stāsts par manuskripta likteni līdz izdošanai. Grāmata bagātīgi ilustrēta, pārstāvot visus žanrus, kuros mākslinieks darbojies. Atmiņu pirmo izdevumu 2015. gadā laida klajā apgāds “Vesta-LK” (sērijā “Laika grāmata”). Grāmatas māksliniece ir Daiga Brinkmane, redaktores: Rute Runce un Ligita Kovtuna.
2015. gadā grāmatas pirmais izdevums saņēma balvu kā labākais dokumentālais izdevums konkursā “Zelta ābele”.
No Rudītes Kalniņas priekšvārda:
“Richarda Zarriņa (1869–1939) ieguldījums latviešu lietiskās grafikas jomā ir izcils. Viņš veidojis Latvijas valsts vērtspapīru, naudaszīmju un monētu metus, diplomus, pastmarkas. Kopā ar Vili Krūmiņu Richards Zarriņš izveidoja Latvijas ģerboņa attēlu.
Pēc Pēterburgas Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas beigšanas 1895. gada Richards Zarriņš ieguva stipendiju izglītības papildināšanai ārzemēs. [..] 1919. gadā Richards Zarriņš atgriezās Latvijā un kļuva par Valsts vērtspapīru spiestuves pārvaldnieku.
Richards Zarriņš ir arī ekslibra pamatlicējs latviešu grafikā.
Viņš iecerējis un sastādījis vērienīgo krājumu “Latvju raksti” trijos sējumos (1924–1931), kam ir būtiska nozīme latviešu tautas lietiskās mākslas apzināšanā.
Viņš ir “Latvju dainu” pirmizdevuma pirmā sējuma vāka autors. Līdzās darbam vērtspapīru spiestuvē Zarriņš ir bijis ļoti ražīgs mākslinieks: veidojis ofortus, litogrāfijas, reklāmplakātus, ilustrējis grāmatas un periodiskos izdevumus, zīmējis karikatūras, gleznojis akvareļus, portretus. Pievērsies arī pedagoga darbam, vadījis Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas meistardarbnīcu un mācījis etnogrāfiju un latviešu ornamentu.”
Richarda Zarriņa vārda un uzvārda rakstība izdevumā saglabāta atbilstoši paša Zarriņa un viņa tuvinieku vēlmei.
