Panorāma

Panorāma

Panorāma

Vai Lielbritānijā ieklausās šādos «žurnālistos»?

«Lestenes stāsts Latvijai»

Klajā nāk Arņa Šablovska grāmata par Lestenes baznīcu

Lestenes baznīca ir daudz vairāk nekā tikai skaists dievnams, tā ir simboliska zīme, kas iemieso mūsu tautas likteni - šī pārliecība caurvij Arņa Šablovska veidoto grāmatu "Lestenes stāsts Latvijai šodien un mūžībā". Grāmatas atvēršanas svētki notiks trešdien, 16.martā, Lestenes tautas namā. Grāmata atklāj Lestenes baznīcas unikalitāti, sarežģīto likteni un brīnumaino atjaunotni, arī Brāļu kapu izveidi un attīstību, kā arī citus pagasta sāpju un prieka mirkļus.

"Katrai nācijai ir vajadzīgas tādas pamatsimboliskās vietas, un es domāju, ka Lestene noteikti gan ir, bet vēl jo vairāk top par tādu," tā saka grāmatas par Lesteni veidotājs Arnis Šablovskis.

Grāmatā īpaši daudz uzmanības veltīts Lestenes baznīcai, kuras liktenis savā ziņā ir mūsu tautas likteņa spogulis. Reiz tā bija visskaistākā un visgreznākā baznīca Kurzemē, līdz padomju varas gados tai tika uzlikta visu iespējamo ciešanu un pazemojuma nasta, un tomēr dievnamu neizdevās iznīcināt un nu tas lēnām un pamazām atdzimst.

Baznīcas spēja izdzīvot ir brīnums, tāpat kā tas, ka izdevies saglabāt tik daudz no koktēlnieka Nikolausa Sēfrensa unikālās baznīcas iekārtas.

"Tas lielākais brīnums ir tas, ka padomju laiks centās uzbrukt, pazemot, apzagt, bet kaut kādā dīvainā veidā dažādos laikos ir bijuši dažādi cilvēki, kas ir bijuši motivēti reaģēt, aizsargāt, noglabāt, un tādā veidā ļoti liela daļa ir saglabājusies līdz mūsu dienām. Daži domā, ka tas ir tādēļ, ka Sēfrenss ir ielicis tādu attieksmi, tādu pieskārienu, tur ir bijusi tāda Dieva klātbūtne tajā viņa darbā, ka to vienkārši nav iespējams iznīcināt. Un tā dievišķā klātbūtne ir turpinājusies, un tas notiek līdz pat mūsu dienām," saka Arnis Šablovskis.

Visbaisākais laiks Lestenes baznīcā sākās 20.gadsimta 60.gadu sākumā, kad pēc draudzes darbības izbeigšanās to brutāli postīja un demolēja, līdz atzina par nederīgu pat saimnieciskām vajadzībām un grasījās iznīcināt pilnībā. Taču dīvainā kārtā tas tomēr nenotika, un 1967.gadā baznīcā ierīkoja graudu kalti.

Lestenes baznīcas skulptūru glābšanā ļoti liela loma bija māksliniekam un disidentam Jurģim Skulmem. Grāmatā aprakstīts gadījums, kā pie viņa pēc palīdzības vērsusies skolas direktore, jo nezinājusi, ko darīt ar skolas pagrabā novietotajiem baznīcas iekārtas fragmentiem.

"Viņš ar savas mātes "Volgu" aizved tās baznīcas iekārtas daļas. To izdarīt viņu uzrunāja komuniste, skolas direktore Marta Krastiņa. Viņai pirms tam bijusi saruna ar kādu komjaunatnes funkcionāru, kura motivācija bija, ka padomju skolas pagrabā šādas lietas nedrīkst atrasties. Viņš teicis - nu dariet kaut ko, kaut vai sadedziniet. Un tad viņa it kā nejauši sastapa Jurģi Skulmi un dalījās ar šo sāpi, un savukārt teica viņam - es to nevaru izdarīt, dariet jūs kaut ko. Un šādu sakritību riņķu ir gana daudz," pauž Arnis Šablovskis.

Tuvu neiespējamam Arnis Šablovskis uzskata arī to, kas izdarīts baznīcas atjaunošanā pēc neatkarības atgūšanas, kaut arī darāmā vēl ir ārkārtīgi daudz. Pirms pieciem gadiem nodibināts arī Lestenes baznīcas atjaunošanas fonds, kam pateicoties darbi rit ar lielāku sparu.

"Pagājušajā gadā ir veikta baznīcas iekšienes balsināšana un telpas minimālie restaurācijas darbi, Rīgas amatniecības skola jau ir izgatavojusi veco baznīcas solu kopijas un nokalusi durvju viras. Līdz vasarai vai, vēlākais, 2016.gada Ziemassvētkiem altāra konstrukcija pārceļos no Rundāles pils noliktavām uz Lesteni," stāsta fonda padomes loceklis Ojārs Spārītis.

Plānots, ka altāri, kas ir viens no lielākajiem Latvijā, pilnībā varētu atjaunot līdz 2018.gadam. Pēc tam savu kārtu gaida arī kancele un ērģeles, kas ir jābūvē no jauna.

Lestenes baznīcas unikalitāti, sarežģīto likteni un atjaunotni tagad daudz plašāk var iepazīt Arņa Šablovska grāmatā "Lestenes stāsts Latvijai šodien un mūžībā", tās atvēršanas svētki būs 16.martā Lestenes tautas namā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt