Klajā nācis rakstnieka Paula Bankovska romāns «Pasaules vēsture»

Izdots rakstnieka Paula Bankovska romāns “Pasaules vēsture”, medijus informē izdevniecībā “Dienas Grāmata”.

Romāns “Pasaules vēsture” ir ekskursija ļoti tālā nākotnē. Stāstā visas pasaules valodas atkal ir sajaukušās vienā, Zemes sula ir izsīkusi, cilvēkus un kustoņus apdraud melno asiņu sērga, pie debesīm spīd trīs mēneši, bet katra nācija savu dzīves telpu ir iekārtojusi atbilstoši saviem ideāliem un priekšstatiem par pareizību. Satiksmi starp dažādām pasaulēm nodrošina gliemjiem līdzīgi vienslieži, bet mūsdienas šiem ļaudīm šķiet tāla un grūti izprotama pagātne.

Grāmatas pieteikumā teikts: “Tāda ir pasaule, kuru pētīt jādodas Martai un tēvam, bet Jēkaupiņam ar māti jāpaliek mājās apkopt lopus un pieskatīt saimniecību. Nez, kā viss vēl būtu beidzies, ja par arvien biežāku viesi mājās nekļūtu cienīgtēvs Bišķis. Kā beigsies Martas un tēva ceļojums? Un kāds liktenis gaida Jēkaupiņu?”

“Šajā romānā aprakstītajā nākotnē valoda ir daļēji aizmirsta, ļaudis neprot lāgā pareizi runāt un meklē citu valodu vārdus, lai izteiktu savu domu, viņi te karo, te seko māņticībai un pesteļiem, te noliedz to, te tic, te netic Dievam, zina no galvas Bībeles pantus, bet atceras tos nepareizi un domā, ka zeme ir plakana.

Pauls Bankovskis savā romānā ir uzbūris nākotni, kura ir ļoti līdzīga pagātnei, teiksim 19. gadsimtam.

Varoņi runā bērnišķīgā un naivā latviešu valodā, tādā, kā Vecajam Stenderam, un visas sev nepazīstamās parādības mēģina aprakstīt, tās detalizēti izskaidrojot. Nākotnes pasaule ar viensētām, dabai pietuvinātu dzīvi un tradicionālām vērtībām. Tā ir tradicionāla nākotne. Lasot “Pasaules vēsturi” un redzot šodienas pasaulē notiekošo, man šķita, ka nākotne kā atgriešanās pagātnē nemaz tik neticama nav,” atzīmē vēsturnieks Gustavs Strenga.

Grāmatas noformējumā izmantoti Paula Bankovska zīmējumi.

Grāmatas mākslinieks ir Jānis Esītis.

Par autoru

Pauls Bankovskis (1973) ir rakstnieks un publicists, vairāku romānu, stāstu krājumu un filmu scenāriju autors. Par scenāriju filmai “Gustavs Klucis. Nepareizais latvietis” saņēmis godalgu ''Lielais Kristaps'', bet par bērnu grāmatu “Mazgalvīši spēlē mājās” — Jāņa Baltvilka balvu. Divas reizes ticis godalgots arī žurnāla “Karogs” romānu konkursā un vairākkārt izvirzīts Latvijas Literatūras gada balvai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti