"Gvido Drage – sēņu vecis ar motorzāģi – sāka rakstīt pēc un pirms 40 (rēķini, kā tīk). Vispirms sapinās ar dzeju (spilgti, bet šaurā lokā), tad iekrita lielās mīlas – haiku – skavās (publicēts vairākās latviešu haiku izlasēs), līdz sīks sānsolītis ar prozu būs izrādījies autora karma fatale," autoru raksturo rakstniece Guna Roze.
Savukārt rakstniece un redaktore Elīna Kokareviča domā, ka "Gvido Drages teksti veidoti tādā vīrišķās rakstības formā, kurā autors nebaidās atklāt savu prozas cilvēku ievainojamību, sastopoties ar dzīvi un mīlestību, nebaidās apspēlēt vispārpieņemto tikai viņam piemītošā, šarmantā veidā, kā arī – visspēcīgāk – nebaidās būt tāds, kāds viņš ir: valodā, izteiksmē, eksistenciālajā pozīcijā. Un visam pāri viegls humors. Gluži kā enerģijas dzēriens tas nereti paceļ spārnos."