“Katrīnas Rudzītes otrajā dzejoļu krājumā saglabājas dzejniecei iepriekš raksturīgais jūtīgi improvizējošais rokraksts, no asociativitātes tomēr arvien vairāk virzoties uz saprotamāku poētisko izteiksmi. Krājumu caurvij subjekta un valodas mijiedarbības motīvi, tiek risināts klasiskais modernisma jautājums par valodas iekšupvēršanās un vēstījuma attiecībām. Līdztekus risinātas arī indivīda un sabiedrības attiecības, brīvi rotaļīgos tēlos tiek pausta atsvešinātība un melanholija. Izmisums vispirms pāraug izaicinājumā, pēcāk – skumjā cerībā bez ilūzijām. Spilgtākā jaunā krājuma iezīme ir intelektuāla draiskulība – šķietami naivas blēņas un joki parādās skaidrā teorētiskā ietvarā, tā radot paradoksus, kas piešķir Katrīnas Rudzītes dzejai provokatīvu pieskaņu,” atzīmē krājuma redaktore dzejniece Anna Auziņa.
Dzejniece Katrīna Rudzīte par jauno darbu stāsta: “Krājumā iekļautajos tekstos esmu mēģinājusi apvienot intuitīvu pieeju valodai un apzinātus mēģinājumus pētīt tēmas, kas man šķiet nozīmīgas, bet vienlaikus ir sarežģītas vai grūti tveramas. Piemēram, dažādi apziņas stāvokļi un attiecības ar ķermeni. Arī attiecības ar valodu un rakstīšanu.”
Grāmatas dizainu veidojusi Annija Grosa.
Par autori
Katrīnas Rudzītes dzeja tulkota angļu, grieķu, slovēņu, krievu, baltkrievu un igauņu valodā. Dzejniece darbojas apvienībā “Sieviešu stendaps”. Ir studējusi sociālantropoloģiju Latvijas Universitātē, patlaban Kultūras akadēmijā studē maģistra programmā “Kultūras un starpkultūru studijas”.
