Krājumā “Baloži uz Žozetes jumta” iekļauti desmit stāsti, kurus autore, kā pati atzīst, intuitīvi sarindojusi secībā, kas atspoguļo krājuma kopējo ievirzi. Sākot no pirmā stāsta “Kartupeļi un ķīpalas”, kas izseko vēstījumam par kādas sievietes bērnību, autore krājumā pēta dažādus jautājumus: to, kā katru no mums iespaido laikmets un sabiedrība, kurā dzīvojam, katra individuālā pagātne, savstarpējo attiecību nebeidzamie karuseļi, kā arī mūsdienās īpaši aktuālā tēma – emigrācija un sekas, kādas tā atstāj gan aizbraucēju, gan palicēju apziņā.
Grāmatas izdevēji atzīmē, ka “Ilzes Lāces rakstības stilu raksturo nobriedis un vērīgs redzējums, prasme atklāt plašākas tēmas caur prasmīgi izvēlētām detaļām, ar kuru palīdzību autore it kā vingrina lasītāja “iekšējo redzi”, mudinot saprast, ka katram šķietamajam sīkumam tekstā ir nozīme.”
Rakstnieks, žurnāla “Jaunā Gaita” literatūras redaktors Vladis Spāre komentē:
“Ar šo stāstu krājumu latviešu literatūrā ienāk jūtīga rakstniece, kuras vērīgajam skatienam nepaslīd garām nekas.
Bagātīga valoda, precīzas laikmeta detaļas, līdz sīkumam izstrādāti personāžu psiholoģiskie portreti, un, protams, lieliski sižeti. Rakstnieces stilu var raksturot kā impresionistisku, pat rotaļīgu, – viņa virtuozi pārslīd no tēmas uz tēmu, tai pašā laikā nezaudējot stāsta centrālo pavedienu, kas liecina par izcilu meistarību. Izsmalcināta proza – tā divos vārdos var raksturot šos desmit krājumā apkopotos stāstus.”
Pieejama arī e-grāmata.
Par autori
Ilzes Lāces (Verhaeghes) attiecības ar literatūru ir veidojušās daudzpusīgas un neparastas, norāda izdevēji, skaidrojot: “Jau bērnībā nebūt ne viegla nasta bija apziņa, ka topošā autore ir slavenā rakstnieka Viļa Lāča mazmeita.” Kaut rakstniece pēc izglītības ir juriste, viņas darba gaitas lielākoties bijušas saistītas ar grāmatām, strādājot par redaktori dažādos apgādos. 1993. gadā Ilze Lāce pievērsās daiļliteratūras brīvlīguma tulkotājas darbam, viņas latviskojumā pieejami vairāk nekā 50 angļu un amerikāņu autoru darbi (arī ar vārdu Ilze Eglīte). Aktīvais tulkotājas darbs tika pārtraukts 2002. gadā, sākot strādāt par juristi lingvisti Eiropas Savienības Padomē. Taču pēdējo sešu gadu laikā autore raksta arī stāstus, kas tikuši publicēti tādos izdevumos kā “Latvju Teksti” un “Jaunā Gaita”. Tagad šie stāsti, papildinot jau agrāk publicēto tekstu skaitu ar jauniem darbiem, ieraudzījuši dienasgaismu arī grāmatas veidolā.
