1946. gada pavasaris. Agrākie sabiedrotie, PSRS un Lielbritānija, atkal ir pretinieki, un Eiropa ir sadalīta ar dzelzs priekškaru. Neatkarīgā Igaunija tagad ir Padomju Savienības rietumu province, kurp plūst lieli imigrantu pūļi.
Padomju Savienības noteiktais ceļošanas aizliegums ir piespiedis BBC ziņu moderatoru Alanu un operdziedātāju Johannu sazināties ar Alana radio ziņu starpniecību. Viņi vairs nesaņem viens otra rakstītās vēstules, tās krājas uz čekas pārbaudītāju galda. Un tomēr viņi plāno slepenu tikšanos Maskavā.
Johannas sešus gadus vecais zinātkārais māsas dēls dzīvo kopā ar savu ģimeni – māti un tēvu, kurš no jaunās politiskās kārtības slēpjas gala istabā aiz aizvilktiem aizkariem. Kā gaismas stars zēna dzīvē ienāk pilnīgi jauna automašīna “Pobeda”, ar kuru brauc apburošs un noslēpumains vīrietis. Spēlējoties pie auto stūres, zēns netīšām izpauž ģimenes noslēpumu. Zēna un noslēpumainā vīrieša draudzība ietekmē visus ģimenes locekļus un katapultē zēnu no viņa nevainīgās bērnības pieaugušo bīstamajās spēlēs. Zēns saprot, ka viņam jāsargā citu noslēpumi, bet viņš nespēj saprast, kā rīkoties situācijā, kad vieniem varoņi citiem ir nodevēji.
“Igaunijas kinorežisora Ilmara Taskas bestsellera “Pobeda 1946” varoņi un notikumi atklāj vienas mazas kara izpostītas un brutāli okupētas valsts mikrokosmosu,” vēstīts žurnāla “The Times” literārajā pielikumā.
