Kultūras rondo

Sveicam režisoru un aktieri Valdi Lūriņu jubilejā! Saruna par būtiskākām skatuves izvēlēm

Kultūras rondo

Jauni vaibsti Jāņa Ezeriņa portretējumā Andra Akmentiņa romānā “Meklējot Ezeriņu”

LNB laidusi klajā Karlam Gothardam Grasam veltītu rakstu krājumu

Klajā nācis baltvāciešu māksliniekam un literātam Karlam Gothardam Grasam veltīts rakstu krājums

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Lasītājiem pieejams Latvijas Nacionālās bibliotēkas zinātnisko rakstu 5. sējums, kas veltīts baltvāciešu mākslinieka, dzejnieka un ceļojumu aprakstu autora Karla Gotharda Grasa daiļradei. Šajā sējumā apkopoti arī Grasam veltītās starptautiskās konferences dalībnieku pētījumi.

2017. gadā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) tika atklāta izstāde “Gleznains ceļojums no Dzērbenes līdz Sicīlijai. Karls Gothards Grass”. Togad – 250. dzimšanas dienai par godu – tika rīkota arī starptautiska konference, piedaloties zinātniekiem no Latvijas, Itālijas, Šveices un Vācijas. Mākslinieka un literāta Karla Gotharda Grasa (1767–1814) izcilība un radošais mantojums tiek izcelts arī šogad – Latvijas Nacionālās bibliotēkas zinātnisko rakstu 5. sējums veltīts tieši viņa daiļradei.

Nākot pasaulē 18. gadsimta Dzērbenes mācītāja ģimenē, viņam kā tā laika baltvācu vidusšķiras pārstāvim bija lemts kļūt par mācītāju.

Tomēr Grass sapņoja kļūt par mākslinieku un savu dzīvi veltīja zīmēšanas un gleznošanas studijām Latvijā un ārzemēs.

“Viņa ceļš viņu aizveda uz Šveici un, protams, vislielākā jūsma bija par Itāliju. Šveicē viņš mācījās pie Ludviga Hessa, pie vairākiem citiem ainavu māksliniekiem. Kopā ar viņiem klejoja pa Alpu kalniem, portretēja viens otru,” LTV raidījumā “Kultūras ziņas” skaidro Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošā pētniece Beata Paškevica.

Populārākie Grasa mākslas darbi ir četras Sicīlijas ainavas, kuras mākslinieks savulaik attiecies pārdot Neapoles karaļa kolekcijai, jo vēlējies, lai viņa darbi atrastos dzimtenē. Mūsdienās viena Grasa eļļas glezna – “Karači ūdenskritums Etnas pakājē” – atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā, bet vēl daži darbi – Jāņa Zuzāna privātkolekcijā. Zinātnisko rakstu sējums atklāj arī līdz šim nezināmas ievērojamā Latvijas apgaismības laika mākslinieka daiļrades lappuses. 

Grāmatā liela uzmanība veltīta Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas vadošās pētnieces Aijas Taimiņas aprakstiem par mākslinieka izaugsmi un sadarbību ar ievērojamo Baltijas vēstures un etnogrāfisko materiālu vācēju Johanu Kristofu Broci.

Karla Gotharda Grasa vārds saistās ar tādām 18. gadsimta Eiropas kultūras personībām kā Frīdrihs Šillers, Johans Volfgangs Gēte un Garlībs Merķelis. Grass bijis arī viens no pirmajiem autoriem, kura ceļojumu aprakstus publicēja ne tikai Baltijā, bet arī citviet Eiropā.

norāda LNB, sējumā pirmo reizi skartas vairākas ar Grasa daiļradi saistītas tēmas. Krājumā ievietots arī komentēts Grasa dzejojuma pirmpublicējums, kurā tēlota vācbaltiešu mācītājmuižas sadzīve un mākslinieka ģimene. Tāpat pirmo reizi publicēti vairāki Grasa zīmējumi. Raksti ir latviešu un vācu valodā ar kopsavilkumiem angļu valodā. Savukārt krājumā ievietotās gleznu reprodukcijas ir šobrīd pilnīgākais vienuviet skatāmo Grasa darbu apkopojums no dažādām krātuvēm.

“[Mums] Grass ir jāatklāj no jauna, lai viņu ieraudzītu ne kā lokālu Vidzemes īpatni ar savdabīgu dzīves gājumu, bet kā cilvēku, kas pieder Eiropas lielajai kultūrai.

Kuru ar Eiropas prominentajiem vārdiem literatūrā, mākslā, arhitektūrā vieno viena asinsrite. Tā ir pārrobežu parādība,” par Grasa mantojuma pētniecību 2017. gada Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” stāsta kultūras vēsturniece Aija Taimiņa.

LNB zinātnisko rakstu projekts

LNB zinātnisko rakstu projekts tika uzsākts 2015. gada nogalē Latvijas Simtgades kultūras programmas ietvaros. LNB sadarbībā ar Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti pieteica projektu piecām starptautiskām zinātniskām konferencēm. Tās notika laikā no 2017. līdz 2019. gadam, un tajās lasītie referāti nu ir apkopoti piecos rakstu krājumos. Pētnieki pārstāvēja Baltijas valstis, Zviedriju, Somiju, Dāniju, Franciju, Ukrainu un Rumāniju. Rakstu krājuma sējumi aptver Latvijas vēsturi no 12. gadsimta līdz 1918. gadam un to pamatnolūks ir iezīmēt Latvijas valstiskuma veidošanās sarežģīto vēsturi.

Valsts pētījumu programmas vadītāja Latvijas Nacionālajā bibliotēkā vēsturniece Vija Daukšte Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” norāda: “Latvijas vēsture līdz 1918. gadam pēdējās desmitgadēs nav plaši un apkopojoši pētīta – tas arī mūs mudināja pievērsties šim Latvijas vēstures posmam.” Viņa piebilst, ka LNB glabātais dokumentārais mantojums vienmēr bijis pieejams, taču tajā orientēties nav viegli – mantojuma apguvējam nepieciešamas dažādu valodu zināšanas, kā arī vēsturiskā konteksta izpratne. LNB mērķis ir šo mantojumu piedāvāt plašākai sabiedrībai jau tulkotu un skaidrotu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti