Klajā laista grāmata, kurā pētītas Dienvidlatgalē austas segas

Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) izdevis grāmatu "Dienvidlatgalē austās segas", kuras autore ir Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Krājumu nodaļas vadītāja, mākslas vēsturniece Daina Kraukle. Grāmatas atvēršanas svētki notiks 5. septembrī pulksten 12.00 Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā Mūsdienu amatniecības festivāla laikā, informēja LNKC pārstāvji.

Pētījuma pamatā ir divi galvenie avoti: lietiskie – segu kolekcija, kuras lielākā daļa atrodas privātajos krājumos, bet to attēli Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja zinātniskajā arhīvā. Kopumā izpētītas 204 segas, kas darinātas Asūnes, Aulejas, Ezernieku, Indras, Izvaltas, Kombuļu, Robežnieku, Skaistas, Svariņu, Šķaunes un Šķeltovas pagastos.

Otrs avots ir rakstiskās ziņas, kuras iegūtas Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta Etnogrāfisko materiālu krātuvē, un 2015. gada ekspedīcijas laikā aptaujāto Latgales audēju stāstījumi. Sastaptās teicējas dalījās atmiņās par to, kā ieguvušas aušanas prasmes, kādus darbarīkus un materiālus lietojušas, aužot segas, un kā šie materiāli aušanai tika sagatavoti.

Amatnieces tika izvaicātas par izmantotajiem audekla iekārtojuma veidiem, izvēlētajām rakstu kompozīcijām, krāsu salikumiem un segu lietošanas tradīcijām.

Lielākā daļa aptaujāto audēju ir mājamatnieces un algotu audējas darbu nekad nav strādājušas. Pārsvarā segas tapušas ģimenes vajadzībām, dāvanām. Aušana lielākoties notikusi ziemas periodā, kad tika apdarīti lielie lauka darbi. Amata prasmes audējas apguvušas jau bērnībā, kad viņām tās ierādījušas mātes vai vecmāmiņas. Dažas no audējām ir strādājušas tik ražīgi, ka, varējušas pa kādai segai pārdot kaimiņiem vai draugiem.

“Man Latgale allaž šķitusi kā Latvijas enerģijas un vitalitātes avots. Ceru, ka grāmatā apkopotais ļaus audēju nākamajām paaudzēm smelties iedvesmu un radīt jaunus interesantus darbus," teic grāmatas autore.

Daina Kraukle ir beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju (1985) mākslas vēstures un teorijas specialitātē. Kopš 1985. gada strādā Brīvdabas muzejā un šobrīd ir Krājumu nodaļas vadītāja. Divreiz saņēmusi Lielo folkloras balvu kā Brīvdabas muzeja gadatirgu rīkotāja un daudzu izstāžu autore un iekārtotāja. Sarakstījusi piecas grāmatas par ornamentu un piecas grāmatas par gadatirgiem Latvijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti