Kultūrdeva

Kultūrdeva

Kultūrdeva

Pieredzējušākais žanra autors Jānis Lūsēns un vokālā pasniedzēja Annija Putniņa par mūzikliem Latvijā

Kas sāpēja dzejniekam Jānis Ziemeļniekam?

Kas sāpēja dzejniekam Jānim Ziemeļniekam?

Dzejnieka un žurnālista Jāņa Ziemeļnieka īstais vārds bija Jānis Krauklis. Viņš agri zaudēja tēvu un bija spiests doties ganu gaitās, kas viņam riebās un naktīs rādījās murgos. Vēlāk pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem apgūt kurpnieka un aptiekāra profesijas viņš sāka strādāt Strenču fotodarbnīcā par fotogrāfa mācekli un vēlāk arī par fotogrāfu, paralēli sākot rakstīt dzeju.

Kultūras ABC

LTV “Kultūrdevas" ABC skaidro ievērojamu Latvijas kultūras faktu vēsturi un nozīmi.

Ziemeļnieka pirmais dzejolis “Vai tiešām es tik ļauns?” tika publicēts 1916. gadā laikrakstā “Dzimtenes Vēstnesis”. Nemākulīgi operētas aklās zarnas dēļ dzejnieks jau agri sāka ciest pastāvīgas fiziskas sāpes. Vēlāk, ārstējoties no smagas nieru slimības, Ziemeļniekam tika izrakstīts opijs, kas pakāpeniski noveda viņu līdz narkotiku atkarībai. Savas atkarības dēļ viņš vairākkārt nonācis slimnīcā, tostarp arī slavenajā Šēnfelda klīnikā, kurā ārstējušies arī Jānis Poruks un Jānis Asars.

Ja tolaik Rīgā kādam sacīja “Tev jābrauc pie Šēnfelda”, tas faktiski nozīmēja – “Tu esi jucis!”.

Ziemeļnieks ir strādājis gan par ierēdni Izglītības ministrijas Mākslas departamentā, gan Benjamiņu dzimtai piederošajos laikrakstos “Jaunākās ziņas” un “Atpūta”, 1923. gadā iznāca gan viņa pirmais dzejas krājums “Nezināmai”, gan otrais krājums “Aizejošais”.

Romantiskais sapņotājs Ziemeļnieks melnās raga brillēs kā mēnessērdzīgs klīda pa Rīgas ielām mīlas moku un opija varā.

Ilgus gadus viņš neglābjami un nelaimīgi mīlēja dzejnieci, dziesmas “Zilais lakatiņš” vārdu autori Valdu Mooru. Četru dzejoļu krājumu autors, no kuriem pēdējais – “Naktis” – saņēmis arī Kultūras fonda godalgu. Ziemeļnieka dzeja ir melanholiska, melodiska un vienkārša formā, līdz perfekcijai izkopojot četru rindu panta lakoniskumu. Viņa dzejas melodiskumu ir novērtējis komponists Juris Kulakovs, kurš ieskaņojis dziesmu ciklu “Ētera odējs” ar Jāņa Ziemeļnieka vārdiem, albumam pievienotas arī trīs dziesmu versijas “Pērkona” izpildījumā. 

Rakstījis arī prozu, pašironiskus un humoristiskus dzejoļus, apcerējumus par sava laika latviešu māksliniekiem, recenzijas, dzejoļus karikatūru ilustrēšanai un tekstus bērnu bilžu grāmatām.

Populārākais jaunatnes dzejnieks Latvijā mira savās mājās Rīgā 32 gadu vecumā. Sākotnēji viņa oficiālais nāves cēlonis bija sirdstrieka, bet vairākus gadus vēlāk tiek atzīts, ka sirds apstāšanos izraisījusi pārāk liela barbiturātu grupas miega līdzekļu deva.

Cepuri cel smiedams.
Katrs ceļš ir labs; 
Ej, pa kuru iedams,
Visur priekšā kaps.

Kultūras ABC

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt