Kā uzsver Janīna Kursīte – šīs kopsakarības saprotot, mēs arī sevi un sabiedrību saprotam labāk, kas jo īpaši svarīgi šajā juceklīgajā Covid-19 pandēmijas laikā.
Grāmatas vāka ilustrācijā redzams modernizēts grieķu mītiskais tēls ar sarkanām saulesbrillēm, kas ir simboliska norāde par grāmatas saturu. Tās centrā ir mīti, ko rada mūsdienu sabiedrība, bet, ko sākot analizēt, atklājas to ciešā sasaiste ar senajiem, klasiskajiem mītiem. Visizteiktāk tas redzams situācijās, kad cilvēki skaidro lietas, ko viņi nesaprot vai no kurām baidās, atzīst grāmatas autors Ingus Barovskis: "Spilgts piemērs bija, neatceros, kad tas tieši notika, kad eksplodēja viena transformatoru stacija, un tad apkārt dzīvojošie cilvēki bailēs no šīs situācijas sāka šo visai tehnogēno un vienkāršo gadījumu skaidrot ar mīta valodu. Lodveida zibens, manuprāt, tika pieminēti arī citplanētieši un tā joprojām. Un tā ir šī iespēja, ar kuras palīdzību mēs uz lietām paskatāmies varbūt citādā aspektā, ja mēs zinām, no kā tas veidojas, kāpēc tas tiek skaidrots tieši tā. Tur apakšā nenoliedzami var saskatīt šo mītu pamatu."
Visvienkāršākais skaidrojums mītam arī ir, ka tas ir stāsts, ar kura palīdzību cilvēks izskaidro sev nesaprotamo.
Ingus Barovska grāmatas tapšanai ir visai sena priekšvēsture. Pirmās pārdomas par mūsdienu mītiem viņš publicēja portālā Draugiem.lv pirms 10 gadiem. Toreiz tas bija bez jebkādām zinātniskām ambīcijām, bet lasītājos tās raisīja lielu interesi. Tas bija impulss, lai 2015. gadā jau ķertos pie plašāka zinātniska pētījuma, kas nu sācis ceļu pie lasītājiem arī grāmatā. Tagad autoram pat mazliet žēl, ka grāmata vēl nedaudz neaizkavējās, jo tad tajā iekļūtu vēl virkne krāšņu un ļoti aktuālu mītu.
''Šis patiešām ir ļoti interesants laiks, kaut bez tā varējām jau arī iztikt. Bet, jā,
līdz ar pandēmiju mūsdienu mitoloģija plaukst un zeļ.
Gan pamatoti, gan mazāk pamatoti. Un, ja uz tiem [mītiem] paskatās no šī izcelsmes skatījuma, tad patiešām var redzēt ļoti plašu tādu mītrades vai mitopoēzes darbību," teic autors.
Vieni no grāmatā apskatītajiem mūsdienu mītiem ir mīti par maģisko glābšanu, kuros vistiešāk ir saskatāmas iezīmes no klasiskās latviešu mitoloģijas avotiem, – pasakām, teikām un ticējumiem. Maģiskie glābēji mūsdienās var būt dažādas organizācijas, politiskās partijas, produktu ražotāji un citi, un vajadzība pēc maģiskajiem glābējiem īpaši aktualizējas krīzes periodos.
"Piemēram, ja mēs paskatāmies, kas notiek pirms vēlēšanām, kad visi politiķi sevi piesola kā maģiskos glābējus, kuri atnāks un atrisinās visas problēmas. Pasaku motīvos darbojas līdzīga funkcija – maģiskais glābējs, kas arī šķietami bezcerīgā situācijā atrisina visu notikumu ķēdi pasakas varonim par labu," norāda Barovskis.
Atšķirībā no pasakām politikā gan visbiežāk var runāt par potenciālu, bet nenotikušu glābšanu. Grāmatā autors arī min ļoti konkrētu politiķu vārdus, kas visuzskatāmāk līdz šim ir izpaudušies kā maģiskie glābēji. Autors gan atklāj:
"Es baidos, ka es par šo grāmatu vienā brīdī arī "dabūšu pa galvu", tā teikt. Gan par to, ko esmu uzrakstījis, gan par to, ko neesmu."
Ļoti nozīmīgs tēls mītiskajā domāšanā ir tā sauktā Lielā pirmmāte, kas saistās vēl ar pirmskristīgās izcelsmes pamatu, saistību ar zemi, auglības kultu. Šīs pirmmātes atblāzma labi saskatāma mūsu folklorā un arī mūsdienu mītiskajos priekšstatos, piemēram, viena no Lielās pirmmātes projekcijām mūsdienās ir Vaira Vīķe-Freiberga, uzskata Barovskis: "Nenoliedzami, ka eksprezidente lielai sabiedrības daļai patiešām ieņēma tādu Lielās pirmmātes tēlu, jāsaka – arī pamatoti. Un, ja paskatāmies no šī mīta konstrukta, tad, jā, tā ir Lielā pirmmāte – sievišķā puse, kas nodrošina visa esamību."
Grāmatā apskatīts arī ekomīts, iniciācija mūsdienu sabiedrībā, mūsdienu priekšstati par pasaules koku, skaistuma un jaunības kults, arī mīti par pasaules bojāeju, kas mūsu sabiedrībā šobrīd ir ļoti populāri, bet nav sastopami latviešu mitoloģijā. "Citu tautu mitoloģijā ir, latviešu nav. Tas ir tāds jauninājums, kas ir ienācis arī mūsu domāšanā. Tiešām ļoti regulāri ir kaut kādas idejas par pasaules galu. Šeit var domāt arī par to, kāpēc mūsdienu sabiedrībai ir tik aktuāli redzēt arī šo beigu tuvumu? Faktiski jau man šķiet, ka tas ir cikliskais laiks, ka mums vajag šo apļa principu, ka mēs redzam beigas, un tad tās beigas paiet un viss it kā sākas no jauna," stāsta grāmatas autors.
Literatūrzinātniece Janīna Kursīte, kas ir arī grāmatas zinātniskā redaktore, uzskata, ka grāmatas iznākšanai tieši šobrīd ir ļoti piemērots laiks, jo, saprotot, kā veidojas dažādi mūsdienu mīti un kādas ir to dziļākās saknes, mēs spējam labāk izprast sevi un sabiedrību, kas šajā juceklīgajā laikā ir īpaši svarīgi:
"Grāmata ir trāpījusi sāpīgā laikā, bet varbūt ka tā var kļūt par tādu gaismas stariņu, kā no šīm situācijām iziet. Grāmata dod tādu stabilāku pamatu šajā nestabilajā laikā."
Lai arī grāmatas pamatā ir zinātnisks pētījums, tās izteiksmes veids un valoda ir laba uztverama ikvienam šī temata interesentam, kas vēlas iegūt citādāku un dziļāku skatījumu uz parādībām, kas ir mums visapkārt.
Grāmata atvēršanas svētkus piedzīvos ceturtdien, 9. septembrī.
