Kultūras rondo

Atgriezos pie figuratīviem darbiem. Kaspara Zariņa izstāde "Sestā maņa"

Kultūras rondo

“Teātris.zip” – jau desmit gadus LTV var vērot jaunus Latvijas teātru iestudējumus

"Karš, kurš pārvērta Rondo" - ukraiņu autoru bilžu grāmata bērniem par karu

«Karš, kurš pārvērta Rondo» – ukraiņu autoru bilžu grāmata bērniem par karu

Izdevniecība "Liels un mazs" kara tēmai nepievēršas pirmo reizi. Te jāpiemin Ineses Zanderes divas burtnīcas par ebreju glābēja Žaņa Lipkes dēlu Zigi – "Puika ar suni", kā arī rakstnieces Jurgas Viles un mākslinieces Linas Itakagi komiksu "Sibīrijas haiku" Daces Meieres tulkojumā. Nu pienākusi kārta ukraiņu autoriem Romanai Romanišinai un Andrijam Lesivam. Bilžu grāmatu "Karš, kurš pārvērta Rondo" abi radīja neilgi pēc tam, kad 2014. gadā Krievija okupēja Krimas pussalu un sākās karš Austrumukrainā.

Skaistajā dziedošo puķu pilsētā Rondo valda gaisma un krāsas, taču karš atnes iznīcību un tumsu. Trīs draugi – mazais spīdeklītis Danko, balonu sunītis Fabians un papīra putns Zvaigzne – šajās briesmās šķiet trausli un bezspēcīgi, tomēr nepadodas, atklājot efektīvu aizsardzību pret kara tumsu – gaismas spēku. Ar visu Rondo iedzīvotāju palīdzību Danko, Zvaigzne un Fabians uzbūvē milzīgu gaismas mašīnu, kas izkliedē tumsu un aptur karu. Visi ienākumi, kuri tiks gūti par grāmatu "Karš, kurš pārvērta Rondo", tiks novirzīti labdarības mērķiem Ukrainas atbalstam. Arī visi procesā iesaistītie, tai skaitā tulkotājs, dzejnieks Māris Salējs izdošanas darbu veic brīvprātīgi.

Par iepazīšanos ar abiem autoriem – Romanu Romanišinu un Andriju Lesivu – Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāsta izdevniecības "Liels un mazs" vadītāja Alīse Nīgale: "Pirmo reizi mēs iepazināmies Boloņā. Toreiz grāmatiņa "Zvaigznes un magoņsēkliņas" bija saņēmusi balvu. Tas bija 2014. gads – ļoti zīmīgs gads, jau visiem bija kamols kaklā, jo bija skaidrs, ka Krimā kaut kas tūlīt sāksies. Tā grāmata likās pārsteidzoša ar to, kā tā savieno dizainu ar filozofiskām pārdomām un nosacīti pieskaras arī autisma tēmai. "Karš, kurš pārvērta Rondo" iznāca pēc tam. Tajā brīdī likās, ka uzreiz varbūt nevajag, pārāk ātri. 2015. gadā šī grāmata arī saņēma Boloņas balvu – to pašu, ko "Laimes bērni" šogad. [..] Mēs izdevām divas citas šo autoru grāmatas (kas mums arī likās ļoti interesantā piegājienā veidotas – kā izziņas grāmatu padarīt par bilžu grāmatu, dizaina priekšmetu) – "Skaļi, klusu, čukstus", "Tā es redzu". Un tagad, kad sākās karš pilnā apjomā, mums šķita, ir tomēr laiks arī grāmatai "Karš, kurš pārvērta Rondo"." 

Nīgale atklāj, ka tieši šādā veidā izdot "Karš, kurš pārvērta Rondo" savā ziņā pamudinājis kolēģis no Norvēģijas – arī tur šī grāmata iznākusi kā labdarības projekts. Viņasprāt, grāmatas pircēji ir dulbultieguvēji:

 "Viņi iegūst grāmatu, kas var palīdzēt bērnam izprast vai arī sarunāties par to, kas notiek Ukrainā un pasaulē, bet tajā pat laikā grāmatas pirkums ir ziedojums."

Cik veiksmīgi grāmatas bērniem šobrīd kalpo par izziņas ieguvi par tik jēdzieniski sazarotu un praktiski smagu tēmu kā karš? "Liels un mazs" vadītāja uzsver, ka lasīšana nudien var palīdzēt. Visvairāk atsauksmju saņemtas par Jurgas Viles un Linas Itakagi komiksu "Sibīrijas haiku". "Šī grāmata ir palīdzējusi izrunāt gan dzimtas vēsturi, gan valsts vēsturi, tiešām atvieglojusi ģimenēm un pedagogiem to salīdzinoši smago, daudzslāņaino tēmu pārrunāt. Tas ir, protams, "Sibīrijas haiku" autoru absolūtas apbrīnas vērts darbs ar to, cik par smagu tēmu tomēr gaišā sajūtā var uzrakstīt. Arī par "Puiku ar suni" ir atsauksmes, ka beidzot ir kaut kas, kas palīdz pārrunāt." Šo līniju izdevniecība solās turpināt – drīz iznāks komikss, kur kāda puikas dzīves notikumiem fonā ir Berlīnes mūra krišana, un iecerēts izdot arī franču komiksu par jaunu meiteni un holokaustu, kā arī grāmatas "Puika ar suni" 3. daļu. 

Romana Romanišina un Andrijs Lesivs ir vīrs un sieva, abi studējuši Ļvivas Mākslas akadēmijā un Ļvivā šobrīd arī dzīvo, jau 15 gadus strādājot gan par savu, gan citu autoru grāmatu dizaineriem. Nodibinājuši savu radošo studiju "Agrafka". Attālinātajā sarunā ar Latvijas Radio uz jautājumu, vai viņi ir drošībā, Lesivs atbild, ka Ukrainā šobrīd nav tādas vietas, kuru varētu nosaukt par drošu. Aizvakar abiem bija jāsteidzas uz bumbu patvertni, jo Krievijas armija veica raķešu uzlidojumu Ļvivai. Tomēr, salīdzinot ar citiem Ukrainas reģioniem, kur kaujas notiek vissīvāk, situācija Ļvivā esot vērtējama kā daudzmaz pieņemama. 

"Naktis mēs pavadām savas mājas gaitenī, jo tā ir salīdzinoši visdrošākā vieta, ja atrodies starp divām sienām attiecībā pret ielas pusi. Mēs dzīvojam Ļvivas centra rajonā, kur lielākā daļa namu ir simt vai pat vairāk gadus veci, un gaitenis tajos šobrīd ir visdrošākā vieta, kur pārlaist nakti," skaidro Romanišina. "Otra iespēja, kur pavadīt nakti, būtu pagrabs, bet tas tomēr ir daudz bīstamāk, jo pagrabam ir tikai viena ieeja. Ja mājai trāpa raķete un tā sabrūk, tu esi ieslodzīts. Tā kā visdrošāk tomēr ir palikt gaitenī starp divām sienām," papildina Lesivs. Abi salikuši arī ārkārtas gadījuma mugursomas ar visu nepieciešamo, ja nu piepeši būs jāevakuējas.

Romana Romanišina un Andrijs Lesivs

Trīs draugu komplekts literatūras klasikā ir ļoti efektīga kombinācija, atceroties kaut vai Remarka "Trīs draugus", Džeroma "Trīs vīrus laivā" un, galu galā, Dimā "Trīs musketierus". Kā pie grāmatas "Karš, kurš pārvērta Rondo" autoriem nonāca tās galvenie tēli – mazais spīdeklītis Danko, balonu sunītis Fabians un papīra putns Zvaigzne? "Ļoti jauki, ka jūs pieminējāt Ērihu Mariju Remarku, jo viss, kas mūs konstituē kā māksliniekus, visas mūsu izpausmes ir iesakņotas mūsu lasīšanas pieredzē. Tādējādi šī sanāk jauka paralēle ar Remarka "Trim draugiem"," teic Romanišina. "Vēl kas interesants, ir arī skaitlis trīs – tā būtībā jau ir Sabiedrība. Divi ir par maz, vai ne? Taču trīs jau kā reiz itin labi der. Būtiskākais, kas šos trīs varoņus raksturo, ir tas, ka viņi ir veidoti no ļoti trausliem materiāliem, tādējādi viņus ir ļoti viegli iznīcināt vai ievainot. Jau kopš pirmajām Krievijas agresijas dienām pirms astoņiem gadiem arī mēs paši jūtamies ļoti ievainojami, varētu teikt – trausli. Tāpēc mēs nolēmām būt ļoti atklāti un ar šīs grāmatas palīdzību parādīt, kā mēs jūtamies, un tādēļ šie trauslie materiāli…" " – stikls, papīrs un balons," precizē Lesivs. Romanišina turpina: 

"Un tomēr, šie trīs draugi nepārstāj cīnīties, gluži tāpat kā mūsu tauta, kura cīnīsies līdz galam. Mēs gribam aizsargāt savas mājas gluži tāpat, kā grāmatas varoņi grib aizsargāt savu pilsētu."

Lesivs vērš uzmanību, ka grāmatas stāstā ļoti svarīga loma ir Gaismas tēlam. Autori to uztvēruši kā apgaismības ideju, atsaucoties uz filozofijas vēsturi. "Tātad, tā ir izglītība un kultūra," viņš saka, "Un savā ziņā var pieminēt arī Jauno Derību – kāda ir Gaismas loma tajā. Gaismai ir pašai sava seja, varētu teikt." "Te ir vienkārša līdzība: kad tu saskaries ar karu aci pret aci, pirmā grāmata, pēc kuras tu intuitīvi pasniedzies, ir Bībele. Jo neko citu tu šādos apstākļos nespēj palasīt. Cīņa starp Gaismu un Tumsu, manuprāt, ir visvecākais stāsts cilvēces vēsturē. Un tas caurstrāvojas arī caur Svētajiem Rakstiem, īpaši – Veco Derību," pauž Romanišina, "Un nekas jau nav mainījies arī šobrīd. Jāatzīst, ka mēs visu uztveram saasināti, varbūt tāpēc ir vēlme runāt šādos lielos, apjomīgos veidos." "Taču šis stāsts ir arī ļoti nozīmīgs simbols, kurš simbolizē vienotību, kopību, tāpat arī neatlaidību, centību, izglītību, mūziku, kultūru – savas himnas dziedāšanu un tā tālāk un tā joprojām. Tādējādi mūsu grāmata ir kā tāda liela metafora par šo seno stāstu," noslēdz Lesivs. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt