Kultūrdeva

"Kultūrdeva"

Kultūrdeva

Andruss Kivirehks un igauņu kultūras smalkumi

"Kultūrdevas ābecē" Eduards Veidenbaums

Kāpēc mēs nevaram aizmirst Eduardu Veidenbaumu?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

“Kā meteors pie mākslas debesīm tu pazibēji...” par dzejnieku Eduardu Veidenbaumu teicis viņa draugs un kopoto rakstu sastādītājs – dzejnieks Edvards Treimanis-Zvārgulis. Neskatoties uz viņam atvēlēto pavisam īso mūžu, par Veidenbaumu mēs neesam aizmirsuši arī 21. gadsimtā.

Kultūras ABC

LTV “Kultūrdevas" ABC skaidro ievērojamu Latvijas kultūras faktu vēsturi un nozīmi.

Veidenbaums ir viens no pirmajiem, kas dzejas centrā izvirza indivīdu un viņa eksistenciālās dabas mokas, reizē izgaismojot sava gadsimta sociālās un ētiskās problēmas. Izmisums un nicinājums mijas ar aicinājumiem nodoties vieglai dzīves baudīšanai – Veidenbauma dzeja ir satīras un dažādu zemtekstu pilna.

Veidenbaums arī meklēja jaunas dzejas formas, dažādojot dzejoļu ritmu un ieviešot negaidītas atskaņas, kā arī bija pirmais, kurš dzejā atteicās no pieturzīmju lietojuma.

Dzejnieks Eduards Veidenbaums ir dzimis 1867. gadā Priekuļu pagastā saimnieka ģimenē. Viņš mācās Tērbatas Universitātes juridiskajā fakultātē, kur ir arī aktīvs studentu zinātniski literārās biedrības “Pīpkalonija” biedrs” – no šīs biedrības kopbildes saglabājusies arī Veidenbauma vienīgā fotogrāfija. Veidenbaums vidē, kurā nav juties līdz galam droši, mēdzis ierauties sevī un klusēt, turpretim tuvu draugu lokā bijis atvērts jautrībai un spožām diskusijām. Viņu neinteresēja tikai iekšējās dabas problēmas, studiju laikā Veidenbaums saraksta vairākus populārzinātniskus rakstus – tostarp ekonomisku apcerējumu “Gabals iz tautsaimniecības”. Starp citu, Veidenbauma vienīgais dzīvē saņemtais apbalvojums bija Maskavas latviešu pulciņa prēmija par ieguldījumu zinātnes popularizēšanā, kas tika pasniegta par viņa rakstu “Apcerējumi iz mehānikas”. 

Interesanti, ka ilgpilno dzejoli “Reiz zaļoja jaunība” sarakstījis cilvēks, kurš pats vecumu nemaz nekad nepiedzīvoja. Dzejnieks Eduards Veidenbaums mira 25 gadu vecumā no tuberkolozes, nepiedzīvojot neviena sava darba publikāciju.

Viņa dzeju sākotnēji cilvēki izplatīja, norakstot un nododot no rokas rokā.

Pirmā grāmata “Dzejas” viņa drauga Edvarda Treimaņa-Zvārguļa sakārtojumā iznāk četrus gadus pēc dzejnieka nāves. Veidenbaums mantojumā atstājis aptuveni 100 dzejoļu.

Lielu pienesumu Veidenbauma dzejas popularizēšanā ir veicis komponists Juris Kulakovs, kurš 1987. gadā izdeva dziesmu ciklu “Septiņarpus dziesmas ar Eduarda Veidenbauma vārdiem”, ar kura palīdzību daudzi jauni cilvēki toreiz sev atklāja šo dzejnieku. Līdz ar dziesmu tika parādīta arī Latvijas Televīzijā veidotā dziesmas videoversija “Bet vilciens brauc” Arvīda Babra režijā. Vēlāk – 2008. gadā – Kulakovs sacer apjomīgu kantāti “Mīlestībā viļņo krūts”, kurā ietverta 21 dziesma ar Veidenbauma vārdiem. Taču pašu pirmo dziesmu ar Veidenbauma dzeju – dzejoli “Kā gulbji balti padebeši iet” – 20. gadsimta sākumā ir sakomponējis komponists Jānis Zālītis.

Par Veidenbaumu lugas rakstījuši Rainis, Andrejs Upīts (abi gan nav tās pabeiguši) un Viktors Eglītis. Daudzi 20. gadsimta otrās puses spožākie Latvijas dzejnieki – sākot ar Mirdzu Ķempi un beidzot ar Uldi Bērziņu, Knutu Skujenieku un Jāni Rokpelni – ir veltījuši Veidenbaumam dzejoļus. 2018. gadā tapis iestudējums – poētiska lekcija “Veidenbaums un Veidenbaums”, kurā Eduardu Veidenbaumu atveido Mārtiņš Meiers un Kārli Veidenbaumu – Vilis Daudziņš. 2017. gadā par godu Veidenbauma 150 gadu jubilejai Latvijas Banka klajā laida viņam veltītu monētu komplektu, bet 2020. gadā LU Akadēmiskajā apgādā iznāk Veidenbaumam veltīts starpdisciplināru rakstu krājums “Eduards Veidenbaums. Dzīve un daiļrade: konteksti un recepcija”.

Veidenbauma dzimtas mājās “Kalāčos” ir izveidots viņa memoriālais muzejs. Viņš ir apglabāts Liepas ciema kapos, kur viņam izveidots piemineklis no Staburaga klintsbluķa atlūzas. Zināmākie Veidenbauma dzejoļi ir “Virs zemes nav taisnības, dūrei tik spēks”, “Mosties, mosties reiz, svabadais gars”, “Kas, staigājot pa košām puķu lejām” un jau minētie – “Kā gulbji balti padebeši iet” un “Reiz zaļoja jaunība, cerības plauka”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti